Laikraksts: "Ukraina nav Putina mērķis." Krievijas elite redz trīs nākotnes scenārijus (14)

Publikācijas autors veica vairākas intervijas ar Krievijas oligarhiem un noskaidroja viņu noskaņojumu un uzskatus. Viņaprāt, ir vairāki iemesli, kāpēc Krievijas elite beidzot nostājās Putina pusē. Viens no tiem ir bailes no represijām. Otrais iemesls ir apziņa, ka jebkāda pretošanās ir veltīga. Trešais un svarīgākais - viņi uzskatīja, ka Krievija ir spējīga uzvarēt, jo tai bija ievērojami panākumi frontē.

"Mums ir jāuzvar šajā karā. Pretējā gadījumā viņi neļaus mums dzīvot. Un, protams, Krievija sabruks," ar anonimitātes nosacījumu autoram sacīja kāds Krievijas oligarhs, kurš iepriekš kritizējis karu.

Krievijas elites vidū nav vienprātības par to, ko var uzskatīt par uzvaru karā. Daži cer, ka kāds liels Krievijas izrāviens frontē piespiedīs Ukrainu pieņemt pašreizējo status quo un atteikties no plāna izraidīt krievus no okupētajām teritorijām. Šajā kontekstā jo īpaši tiek apsvērta Harkivas ieņemšana un tās faktiska iznīcināšana.

Tomēr Krievijas elite šo variantu uzskata par vismazāk briesmīgo no visiem iespējamajiem. Pēc kāda Kremlim tuvu stāvoša uzņēmēja domām, Putins nebūs apmierināts tikai ar Harkivas ieņemšanu. Vienīgais rezultāts, kam viņš piekritīs, ir Kijivas ieņemšana. Kā norāda publikācijas autors, Kremļa diktators uzskata Ukrainas galvaspilsētu par Krievijas civilizācijas šūpuli.

Tie, kas sagaida šādu scenāriju, uzskata, ka arī otrais mēģinājums ieņemt Kijivu tiks veikts no Baltkrievijas teritorijas pa to pašu maršrutu. Daudzi Maskavā uzskata, ka šoreiz Krievijas armija ir vairāk gatava un Ukrainas rezerves ir novājinātas, tāpēc krievi var uzvarēt. Pēc Krievijas elites domām, ukraiņi vienkārši ir pārāk noguruši, lai atkal spētu sevi aizstāvēt.

Tomēr pat tas nav sliktākais scenārijs. Lielākie pesimisti uzskata, ka Ukraina pati par sevi nav Putina mērķis. Viņi uzskata, ka patiesībā viņa mērķis ir konfrontācija ar Rietumiem.

"Krievijas prezidentam pietuvināti cilvēki saka, ka iebrukumu [Ukrainā] viņš uzskata tikai par vienu no frontēm konfliktā ar Rietumiem. Tas nozīmē, ka ar Krievijas panākumiem kaujas laukā var nepietikt, lai apmierinātu Putinu. Lai sakautu savus īstos ienaidniekus Briselē un Vašingtonā, Putins var uzskatīt, ka viņam ir nepieciešams uzbrukt kādai NATO dalībvalstij," šīs bažas izklāsta publikācijas autors.

Pēc Krievijas elites pesimistiskākās daļas domām, pēc Ukrainas Krievijas mērķis būs Igaunija vai Latvija - divas Baltijas valstis ar lielu krievu minoritāti.

Agrāk Krievijas elite nelabprāt riskēja ar kodolkonflikta iespējamību. Taču tagad daudzi no viņiem ir pārliecināti, ka NATO neuzdrošināsies reaģēt. Viņi uzskata, ka Rietumi ir noguruši un sašķelti un tāpēc daudz mazāk ieinteresēti cīnīties pret Krieviju. Viņi uzskata ASV prezidentu Džo Baidenu un Eiropas līderus par vājiem.

Šajā kontekstā viņi uzskata, ka NATO valstu pārstāvji nesapulcēsies, lai aizstāvētu valsti, kurai uzbruks.

Kā publikācijas autoram sacīja Kremlim pietuvināts uzņēmējs, Putinam patīk karot. Karš ir arī saliedējis eliti, kas tagad jūtas nevēlama Rietumos un uzskata Putinu par savu vienīgo cerību uz labu dzīvi. Rezultātā iebrukums nozīmē, ka spiediens uz Putinu ir mazāks nekā jebkad agrāk.

"Doma par nebeidzamu karu Ukrainā biedē Krievijas eliti, kas joprojām cer, ka iebrukums beigsies. Viņi sapņo, ka 2022. gada 23. februārī pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties miera laikos. Taču pagaidām viņi par to klusē. Viņi neredz ceļu atpakaļ," rezumē raksta autors.