Ko ES vēlas panākt ar jauno sankciju pakotni pret Baltkrieviju?

Sestdien ES dalībvalstis apstiprinājušas astoto sankciju pakotni pret Baltkrieviju. ĀM norāda, ka tirdzniecības ierobežojumi, kas iepriekš attiecināti uz Krieviju, tagad iekļauti arī sankcijās pret Baltkrieviju. Galvenais mērķis ir novērst sankciju pret Krieviju apiešanu caur Baltkrieviju.

ĀM kā svarīgākos panākumus min industriālo preču eksporta aizliegumu, tostarp mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegums. Panākta vienošanās arī par atsevišķu preču grupu, ko var izmatot militāriem mērķiem, eksporta aizliegumu.

Ir arī aizliegums no Baltkrievijas importēt hēliju, lai novērstu iespēju Krievijai gūt papildu līdzekļus kara finansēšanai. Noteikts arī liegums sniegt pakalpojumus Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts īpašumā un kontrolē esošiem uzņēmumiem.

Panākta vienošanās arī par pienākumu ES uzņēmumiem pārliecināties, ka to meitas uzņēmumi trešajās valstīs arī ievēro ES sankcijas. Bet nosacījums "Nē Baltkrievijai!" paredz, ka ES uzņēmumi līgumos ar trešajām valstīm nodrošina, ka kaujas laukā izmantojamas preces nenonāk Baltkrievijā.

Kā ziņots, Briselē 20.jūnijā panākta vienošanās par 14.ES sankciju pakotni pret Krieviju un tajā ietverts arī Latvijas valdības virzītais pilnīgais mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegums uz Krieviju, paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pirms tam, 14.jūnijā, Vācija aizkavēja šo sankciju pieņemšanu, bažījoties par to ietekmi uz savu rūpniecību un mazajiem uzņēmumiem.