Kallasa ieņems augstu amatu Briselē. Pirms tam vēl jāsakārto politiskā situācija Igaunijā

Kā vēsta laikraksts "Postimees", Kallasa ceturtdien Briselē preses konferencē ES žurnālistiem pateicās par izvirzīšanu augstajam amatam, bet pēc tam Igaunijas žurnālistiem komentēja turpmāko rīcību.

Kallasa informēja, ka piektdien gaidāma Reformu partijas valdes ārkārtas sēde, kurā varētu sasaukt partijas kongresu jauna līdera izraudzīšanai.

"Pēc jaunā partijas līdera ievēlēšanas var veidot jaunu koalīciju, un tad es atkāpšos no premjerministra amata," klāstīja politiķe.

Viņa partijas valdei esot ierosinājusi kongresu jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai sasaukt 14. jūlijā.

Kallasa atteicās nosaukt, kuru no saviem partijas biedriem vēlētos redzēt par savu pēcteci.

Viņa arī apliecināja, ka ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā birojā būs daudz Igaunijas amatpersonu.

"Mans biroja vadītājs noteikti būs igaunis," Kallasa paziņoja, norādot uz situāciju, kad pašreizējais Igaunijas pārstāves Eiropas Komisijā Kadri Simsones, kas ir enerģētikas komisāre, biroju vada itālis.

Igaunijas valdības koalīcijas līdere Reformu partija paziņojusi, ka jau 29. jūnijā izvirzīs premjerministra amata kandidātu.

Partijas ģenerālsekretārs Timo Suslovs sacīja, ka Kallasa piektdien sasauca partijas valdes sēdi, kurā tika apspriesta turpmākā rīcība.

"Reformu partijas statūti paredz, ka valdei ir tiesības izvirzīt premjera amata kandidātu. Valdes locekļi vienprātīgi nolēma, ka pašreizējā situācijā ir jēga pēc iespējas ātrāk virzīties uz priekšu, lai izvairītos no neskaidrības perioda arī valdībā," paskaidroja Suslovs.

Kā teica Suslovs, valde nolēma sestdien sasaukt papildu sēdi jauna premjera kandidāta izraudzīšanai.

Ierasti premjerministrs ir arī partijas priekšsēdētājs.

Reformu partijas valdes loceklis Erki Keldo ceturtdien kā iespējamos Kallasas pēctečus minēja aizsardzības ministru Hanno Pevkuru un klimata ministru Kristenu Mihalu.

Pevkurs piektdien sociālās saziņas platformās paziņoja, ka nekandidēs uz partijas priekšsēdētāja un premjerministra amatu.

"Ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus Igaunijai, esmu nolēmis nekandidēt uz Reformu partijas priekšsēdētāja amatu.

Vairāki eksperti, kas pazīst Reformu partijas iekšējos procesus, ir norādījuši, ka Mihalam ir vislielākās izredzes kļūt par Reformu partijas priekšsēdētāju un premjerministru.

ES samitā Briselē ceturtdien tika apstiprināta vienošanās par bloka augstāko amatu sadali, kas nozīmē, ka konservatīvās Eiropas Tautas partijas pārstāve Urzula fon der Leiena saglabās Eiropas Komisijas (EK) prezidentes amatu, par Eiropadomes priekšsēdētāju kļūs bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, kas pārstāv sociālistus, bet ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā amats tiks Kallasai, kuru izvirzījuši liberāļi.

Izskanējis, ka pret Kallasas un Koštas kandidatūru balsoja Itālijas premjerministre Džordža Meloni, bet Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns balsoja pret visiem trim.

Kallasa apliecināja, ka ir runājusi ar Meloni, kura ir Eiropas Parlamenta nacionālkonservatīvās frakcijas "Eiropas konservatīvie un reformisti" (ERC) neformālā līdere. Meloni esot teikusi, ka tas nav personīgs balsojums, bet gan iebildumi pret liberāļiem kopumā.

Leienai un Kallasai vēl jāsaņem EP apstiprinājums, savukārt Koštam tāds nav vajadzīgs.

Eiropas Tautas partijai, sociālistiem un liberāļiem ir vairāk nekā 400 no 720 EP deputātu mandātiem. Tomēr Kallasa atzina, ka, piemēram, liberāļu grupā "Renew Europe" ir pārstāvji, kas nevēlas balsot par Leienu, tādēļ būs nepieciešams pārliecināt visas delegācijas.

"Likmes ir augstas, ņemot vērā, ka mums ir vēlēšanas Francijā, ASV un Lielbritānijā. Būtu labi, ja Eiropas vadība paliktu stabila, izvairoties no satricinājumiem. Uz spēles ir likts daudz vairāk nekā nepatika pret kādu konkrētu lietu. cilvēks," uzsvēra Kallasa.

Kallasa ir Igaunijas premjerministre kopš 2021.gada janvāra. Pēc pērn martā notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās Reformu partija uzvarēja, viņa izveidoja savu trešo valdību pēc kārtas.

Pērn novembrī kongresā Tallinā Kallasa atkārtoti tika ievēlēta par Reformu partijas priekšsēdētāju. Viņa liberālās Reformu partijas priekšsēdētāja kopš 2018.gada. 2014.-2018.gadā viņa bija EP deputāte.