Pirmajos piecos gada mēnešos izkrāpti 8,432 miljoni eiro no Latvijas četru lielāko banku klientiem (1)

Kopumā 2024.gada pirmajos piecos mēnešos īstenoti 4195 krāpšanas gadījumi, kas ir par 55,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos.

Vienlaikus šogad pirmajos piecos mēnešos novērsti 7038 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,38 miljoniem eiro.

2024.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas bankās konstatēti 2448 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 194 337 eiro. Tāpat konstatēti 1376 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 334 181 eiro, un 371 cita veida krāpšanas gadījums, izkrāpjot 903 964 eiro.

Salīdzinājumā ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem telefonkrāpšanas gadījumu skaits šogad attiecīgajā periodā pieaudzis 2,7 reizes, izkrāptajai summai pieaugot 3,3 reizes. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu skaits 2024.gada pirmajos piecos mēnešos pieaudzis par 0,6%, izkrāptajai summai augot par 9,9%, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits audzis par 81,9%, izkrāptajai summai pieaugot par 36,7%.

Vienlaikus 2024.gada pirmajos piecos mēnešos ir izdevies novērst 2274 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 933 469 eiro, 4291 investīciju krāpšanas mēģinājumu par 2 797 925 eiro un 473 citus krāpšanas gadījumus par 648 442 eiro.

FNA norāda, ka maijā būtiski samazinājušies finanšu krāpšanas apmēri. Attiecīgi maijā īstenoti par 25% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu un par 10% mazāk investīciju krāpšanas gadījumu nekā aprīlī. Tas skaidrojams ar aktīvāku sadarbību starp finanšu sektoru, mobilo sakaru operatoriem, kā arī valsts drošības iestādēm. Taču neskatoties uz dažādo pušu centieniem novērst krāpšanu, iedzīvotājiem labprātīgi nododot datus, noziedzniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā vienu miljonu eiro.

FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis norāda, ka pirmo reizi divu gadu periodā ir redzams, ka finanšu krāpšanas apmēri būtiski samazinās, kas apliecina dažādo pušu iesaistes nepieciešamību šīs problēmas risināšanā. Mobilo sakaru operatori sāk iesaistīties arvien aktīvāk un saredz atbildību krāpšanas apmēru novēršanā. Savukārt bankas turpina ieguldīt resursus, sadarbojoties arī ar drošības iestādēm, lai apturētu dažādus noziedzīgos grupējumus.

"Taču iedzīvotāji, uzņēmumi nevar paļauties, ka kāds visu izdarīs viņu vietā - ir jābūt tikpat kritiski domājošiem un jārūpējas par savu datu drošību, lai nekļūtu par finanšu krāpnieku upuri. Neviens nevar pasargāt bankas kontu labāk par tā īpašnieku, jo tikai katram cilvēkam, uzņēmumam ir sava unikālā pieeja jeb atslēga tam. Tāpēc bankas datus, "Smart-ID", e-paraksta piekļuves kodus un citu personīgo informāciju ir jāsargā tāpat, kā savas mājas atslēgas, pasi un ID karti. Tās nedrīkst nodot nevienam svešiniekam," uzsver Brazovskis.

FNA atgādina, ka krāpnieki visbiežāk steidzina cilvēkus, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi un neatliekami. Potenciālajam upurim rada satraukumu un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja nerīkosies tūlīt, tiks izkrāpta visa nauda. Patiesībā tieši krāpnieki ir šo zvanu autori. Sūta saites ar it kā saņemtiem sūtījumiem, tiek zvanīts it kā no Valsts Ieņēmumu dienesta (VID), Valsts policijas vai kādas iestādes drošības dienesta, lai aicinātu piedalīties, piemēram, krāpšanas gadījuma izmeklēšanā, kas sevī iekļauj lūgumu nodot naudu it kā drošai glabāšanai.

Cilvēkiem tiek radīta pārliecība, ka ir jāiesaistās, lai notvertu noziedzniekus vai pasargātu savu naudu. Uz šādām ziņām un līdzīgiem aicinājumiem nedrīkst atsaukties, iepriekš nepārliecinoties par to patiesumu, atgādina FNA.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 12,662 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2022.gadā.

Kopumā 2023.gadā īstenoti 7795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45,6% vairāk nekā 2022.gadā.

Vienlaikus 2023.gadā novērsti 13 537 krāpšanas gadījumi par kopumā 9,218 miljoniem eiro.