Viņaprāt, viens no atslēgas notikumiem būs tālākais atbalsts Ukrainai, jo patlaban no ASV nāk "divdomīgi signāli", arvien vairāk spēkā pieņemas izolacionisms, gan arī vēlme rast kaut kādu miera izlīgumu, nerēķinoties ar to, ko tas ilgtermiņā varētu nest pasaulei, sevišķi Rietumiem, tostarp arī Baltijas valstīm. Vēl viens izaicinājums Ritem būs Klusais okeāns un Ķīnas politika.
"Daudz ko noteiks nākamais ASV prezidents, jo ASV aliansē pieder "zelta akcija". Kamēr Eiropas valstis nav spējīgas pašas tikt galā ar saviem drošības izaicinājumiem, ASV būs šī "zelta akcija". Optimāli vajadzētu panākt situāciju, ka Eiropas valstis pašas spēj neitralizēt jebkurus Krievijas radītus draudus. Tas nozīmē, ka gan Ritem, gan pastarpinātā veidā arī Kallasai nāksies sastapties ar pieaugošajiem izaicinājumiem pasaulē un Rietumos, gan arī ar mēģinājumiem rast kopsaucēju starp NATO dalībvalstīm, kas nebūs tik vienkārši," secināja politiķis.
LETA jau rakstīja, ka par NATO nākamo ģenerālsekretāru iecelts līdzšinējais Nīderlandes premjerministrs Rite, trešdien paziņojusi alianse.
Rite, kura kandidatūrai stingru atbalstu pauda ASV, amatu pārņems no pašreizējā ģenerālsekretāra Stoltenberga 1.oktobrī.
57 gadus vecais Rite sacensībā par alianses ģenerālsekretāra amatu galīgo uzvaru guva pagājušajā nedēļā, kad savu kandidatūru atsauca viņa pēdējais konkurents - Rumānijas prezidents Klauss Johanniss.
Pieredzējušo politiķi, kurš Nīderlandes valdības vadītāja krēslā aizvadījis gandrīz 14 gadus, negaida viegli uzdevumi, ņemot vērā problēmas, kuras izraisījis joprojām ilgstošais karš, ko Krievija uzsākusi pret Ukrainu.
Turklāt viņam jau tagad nākas rēķināties ar sekām, kuras varētu izsaukt Donalda Trampa iespējamā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā atradies kopš 2014.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Stoltenberga pilnvaru termiņš tika vairākkārt pagarināts, jo dalībvalstis nespēja vienoties par piemērotu viņa pēcteci.
Arī pret Rites kandidatūru iebildumus iepriekš izteica Turcija un Ungārija.
NATO ģenerālsekretārs ir atbildīgs par sanāksmju vadīšanu un dažkārt delikātu konsultāciju organizēšanu starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka organizācija, kas darbojas uz vienprātības pamata, var turpināt darbu. Ģenerālsekretārs arī nodrošina, ka alianses lēmumi tiek īstenoti, un runā visu dalībvalstu vārdā.