Eiropas Savienība sākusi iestāšanās sarunas ar Ukrainu

"Dārgie draugi, šodien mēs atzīmējam jaunas nodaļas sākumu Ukrainas un Eiropas Savienības attiecībās," uzsākot sarunas, ar video sakaru starpniecību paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Ukraina iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES 2022.gada februārī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma.

2022.gada martā lūgumus par uzņemšanu ES iesniedza arī Moldova un Gruzija.

ES līderi oficiāli atzina Ukrainu un Moldovu par kandidātvalstīm 2023.gada jūnijā, bet Gruziju - 2023.gada decembrī.

Iestāšanās sarunu sākšana ir tikai sākums garam reformu procesam, kas parasti ilgst gadiem, pirms valsts beidzot pievienojas ES.

Eiropas Komisija (EK) šomēnes paziņoja dalībvalstīm, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus kritērijus, kas nepieciešami sarunu sākšanai.

Iestāšanās sarunas ar Moldovu oficiāli tiks uzsāktas vēlāk otrdien.

Tikmēr Gruzijas tuvināšanās process ES ticis nobremzēts, valstī pieaugot autoritārisma tendencēm un Tbilisi prokrieviskajam kursam.

Karš Ukrainā ir atdzīvinājis ES centienus uzņemt jaunas dalībvalstis. ES līderi ir vienojušies sākt oficiālas sarunas ar Bosniju-Hercegovinu par iestāšanos blokā, un ES ir sākusi šādas sarunas ar Serbiju, Melnkalni, Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.

Ukrainas un 27 ES valstu pārstāvjiem pulcējoties Luksemburgā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka šī ir "vēsturiska diena".

"Mēs nekad netiksim novirzīti no mūsu ceļa uz vienotu Eiropu un mūsu kopīgajām visu Eiropas tautu mājām," Ukrainas līderis pauda sociālajos tīklos.

EK prezidente Urzula fon der Leiena sarunu sākšanu nosauca par "ļoti labu ziņu Ukrainas, Moldovas un visas Eiropas Savienības iedzīvotājiem".

"Turpmākais ceļš būs grūts, bet iespēju pilns," viņa otrdien norādīja platformā "X".

Līdz šim Ukraina ir izpelnījusies atzinīgus vārdus par to, ka ir uzsākusi virkni reformu, lai ierobežotu korupciju un politisku iejaukšanos.

Ukrainas galvenā sarunu vedēja, premjerministra vietniece Olha Stefaņišina solīja, ka Kijiva "spēs pabeigt visu līdz 2030.gadam", lai pievienotos blokam.

"Varat būt droši, ka Ukraina ir ļoti spējīga ātri panākt rezultātus," viņa teica.

Otrdienas sanāksmes ar Ukrainu un Moldovu aizsāks pārbaudes procesu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā šo valstu tiesību akti jau atbilst ES standartiem un cik daudz darba vēl priekšā.

Kad tas būs izdarīts, ES būs jāsāk izvirzīt nosacījumi 35 sarunu sadaļas, kas aptver jautājumu spektru no nodokļu sistēmas līdz vides politikai.

Stefaņišina izteicās, ka nākamajam solim jānotiek 2025.gada sākumā.

ES valstis bija mudinājušas sākt sarunas tagad, pirms Ungārija - Krievijai visdraudzīgākā bloka valsts - nākamajā mēnesī pārņem ES rotējošo prezidentūru.

Budapešta iebilda pret Kijivas dalības pieteikuma virzīšanu, apgalvojot, ka Ukraina negodīgi virzoties uz priekšu politisku iemeslu dēļ.

"No tā, ko es šeit redzu laikā, kad mēs runājam, viņi ir ļoti tālu no pievienošanās kritēriju izpildes," otrdien izteicās Ungārijas Eiropas lietu ministrs Jānošs Boka.

Sarunu sākums spēcīgi rezonē Ukrainā, jo tieši vēlme pēc ciešākām saitēm ar ES 2014.gadā izraisīja protestus, kas galu galā pārauga plašā krīzē attiecībās ar Krieviju.

Sarunas notiek arī Moldovā saspringtā laikā. ASV, Lielbritānija un Kanāda nesen brīdināja par Krievijas "sazvērestību", lai oktobrī ietekmētu valsts prezidenta vēlēšanas.

Moldovas prorietumnieciski noskaņotā vadība bieži apsūdz Kremli par iejaukšanos Moldovas iekšējās lietās.

Moldovas prezidente Maija Sandu ir apsūdzējusi Maskavu, kuras karaspēks ir izvietots separātiskajā Piedņestras reģionā, ka tās mērķis ir destabilizēt Moldovu pirms balsojuma.

"Mūsu nākotne ir Eiropas ģimenē," Sandu pauda platformā "X". "Kopā mēs esam stiprāki."