Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Krievija vaino ASV par līdzatbildību raķešu triecienā Sevastopolei un sola reaģēt (21)

Sevastopoles pludmale pēc raķešu trieciena.
Sevastopoles pludmale pēc raķešu trieciena. Foto: Reuters/ScanPix

Krievija vaino ASV līdzatbildībā 23. jūnijā notikušajā raķešu triecienā Sevastopolei, kas atrodas okupētajā Krimā, un sola reaģēt. Pēc okupācijas administrācijas teiktā, uzbrukumā nogalināti četri cilvēki, tostarp divi bērni, ziņo BBC.

Uzbrukumā vairāk nekā 150 cilvēki tika ievainoti, raķešu atlūzām nokrītot netālu esošajā pludmalē.

Krievijas Aizsardzības ministrija (AM) 23. jūnijā apgalvoja, ka Ukrainas spēki Sevastopoles virzienā raidījuši piecas ASV piegādātās ATACMS raķetes un ka Krievijas spēki pārtvēruši četras no tām.

Raķetes bija programmējuši ASV speciālisti, uzsver agresorvalsts.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs uzbrukumu nosauca par "barbarisku" un apsūdzēja ASV "krievu bērnu nogalināšanā".

Viņš atsaucās uz diktatora Vladimira Putina nesenajiem solījumiem vērsties pret valstīm, kas piegādā ieročus Ukrainai.

Maskava paziņoja, tās pretgaisa aizsardzība svētdien Krimā pārtvēra piecas Ukrainas spēku palaistās raķetes, kas bija pildītas ar kasešu munīcijas lādiņiem.

Krievijas AM apgalvoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības trieciena rezultātā viena raķete novirzījās no lidojuma trajektorijas un detonēja.

Šīs raķetes atlūzas nogalinājušas vai savainojušas civiliedzīvotājus.

Krievijas valsts televīzijā pārraidītajos kadros redzams haoss pludmalē Učkujevkas rajonā, kur cilvēki bēg no krītošajām atlūzām un daži ievainotie tiek aizgādāti no notikuma vietas sauļošanās krēslos.

Krievijas AM svētdien paziņoja, ka visas ATACMS raķetes ir programmējuši ASV speciālisti un tās vadījušas amerikāņu satelītu izlūkdati.

ASV vairāk nekā gadu ir piegādājušas ATACMS raķetes Ukrainai. Tās ļauj Ukrainas spēkiem uzbrukt mērķiem 300 km attālumā, norāda ražotājs "Lockheed Martin".

Krievija nelikumīgi anektēja Krimu 2014. gadā, un tikai dažas valstis atzīst pussalu par Krievijas teritoriju. Tādēļ uz to neattiecas ASV prasības Ukrainai atturēties no Vašingtonas piegādāto ieroču izmantošanas, lai veiktu triecienus Krievijas teritorijā.

Taču Peskovs 24. jūnijā žurnālistiem Maskavā norādīja, ka "ASV iesaistīšanās, tiešā līdzdalība, kuras rezultātā tiek nogalināti Krievijas civiliedzīvotāji, nevar palikt bez sekām".

"Laiks rādīs, kādas tās būs," viņš piebilda.

Jau ziņots, ka pēc ukraiņu raķešu trieciena Krievijas okupētajā Sevastopolē izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Okupācijas administrācijas vadītājs Mihails Razvožajevs parakstījis rīkojumu par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu līdz turpmākajam rīkojumam.

Kā ziņots, notriektas raķetes atlūzas svētdien krievu okupētajā Krimā Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus. No viņiem 79 joprojām atrodas slimnīcā.

21 no cietušajiem, kas guvuši vissmagākās traumas, tikšot pārvesti uz Maskavu.

Pēc notikušā Sevastopoles pludmale ir slēgta.

Ārkārtējais stāvoklis ierobežo zināmas konstitucionālās brīvības, tajā skaitā pārvietošanās brīvību.

Sākotnēji par raķetes palaišanu atbildību uzņēmās Krievijas armija, taču vēlāk atsauca savu paziņojumu, apgalvojot, ka ukraiņi esot mērķējuši uz civilistiem.

Šos apgalvojumus skeptiski uztvēruši pat krievu propagandisti blogeri jeb tā dēvētie kara korespondenti, kas norādījuši, ka tuvumā atrodas vairāki Krievijas militārie objekti.

Sevastopole ir galvenā Krievijas Melnās jūras bāze, un pie pilsētas atrodas Balbekas kara lidlauks.

Krievijas armija izmanto okupētās Krimas teritoriju uzlidojumiem Ukrainai, un tāpēc tā kļuvusi par leģitīmu mērķi Ukrainas armijas prettriecieniem.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu