Šodienas redaktors:
Dace Otomere

FOTO un VIDEO Latvijas iedzīvotāji parāda, kā šogad svin Jāņus

Tradicionālās Jāņu svinības Dzegužkalnā.
Tradicionālās Jāņu svinības Dzegužkalnā. Foto: Zane Bitere/LETA

Šodien Latvijā tiek svinēta Jāņu diena, kas tradicionāli ir kā atslodze pēc rituāliem bagātās Jāņu nakts. Enerģētiski piesātinātākais ir Jāņu dienas rīts, ko pavada tādas izdarības kā saules sagaidīšana un mutes mazgāšana rīta rasā. Šogad daudzviet Latvijā tiešām "lija kā pa Jāņiem", tāpēc iedzīvotāji svētkus izvēlējās svinēt visdažādākos formātos. Apkopojām iedzīvotāju publicētos mirkļus no svinībām.

Daudzviet ticēja, ka rīta rasai ir dziedinošs spēks, tāpēc tajā mazgājās. Ļaudis brida pa rasu, ticot, ka tad būs nauda pastalās. Sievietes mazgājās un vārtījās rasā, lai iegūtu skaistumu. Lai sejas āda būtu balta, esot jāmazgājas kviešu rasā. Ticējumi vēsta, ka Jāņu rītā pirms saules lēkšanas vajag smelt rasu no zāles, ar to govīm mazgāt muguru - tad govis dodot daudz piena.

Ticējums arī vēsta, ka Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes. Kāds burts būs redzams uz nogriezuma, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.

Tāpat ticējums vēsta, ka Jāņu diena jāsveic ar dziesmām. Dažos novados tieši Jāņu dienā gāja apdziedāt kaimiņus. Agrāk tikai tad, kad raganu sliedes rasotajā zālē vairs nebija redzamas, govis neslauktas uz īsu brīdi dzina ganos. Zirgus veda pieguļā un peldināja. Jāņu zāles atdeva govīm, lai tās kļūtu pienīgākas.

Ziedu un ozolzaru vainagi, kas pīti ap Jāņu laiku, jānoglabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tad tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā. Novārījumu no Jāņu vainagiem deva govīm atnešanās reizēs.

Iedzīvotāji dalījušies ar saviem iespaidiem no svētku svinībām un parāda, vai arī vadījušies pēc kādiem ticējumiem.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu