FOTO ⟩ Latvijā pirmo reizi konstatē ļoti bīstamu augu slimību. Kā pamanīt inficētu tomātu vai papriku?

Dienesta pārstāvji norāda, ka tomātu brūnplankumainības vīruss ir īpaši postošs, ātras izplatības Eiropas Savienības (ES) kaitīgais organisms, kas bojā tomātus un papriku. Vīruss nav kaitīgs cilvēkiem, un augļus var ēst. Tas ietekmē augļa kvalitāti un rada ražas zudumus. Vīrusu pārnēsā ar sēklām, mehāniskā ceļā - ar instrumentiem, rokām, apģērbu, tiešu augu kontaktu savā starpā, kā arī ar stādāmajiem materiāliem - dēstiem un potējumiem. Šo vīrusu pārnēsā baltblusiņa un apputeksnētāju kukaiņi.

VAAD pārstāvji atzīmē, ka vīruss viegli izplatās vienā audzēšanas vietā, kā arī tiek pārnests uz citām siltumnīcām, ja netiek stingri ievērotas higiēnas prasības. Tāpat vīruss vairākus mēnešus saglabājas augu atliekās augsnē.

Siltumnīcā, kur konstatēts vīruss, inficētos augus var atstāt līdz augļu novākšanas sezonas beigām, kad inficētie augi jāiznīcina, bet siltumnīca, darba apģērbs, iepakojums un darbarīki jādezinficē. Tāpat ražas sezonas beigās jāiznīcina augšanas substrāts, lai novērstu tomātu brūnplankumainības vīrusa izplatīšanās risku.

Dienesta pārstāvji skaidro, ka noteiktie fitosanitārie pasākumi ir līdzvērtīgi citās ES valstīs noteiktajiem pasākumiem, kad pēc kaitīgā organisma atklāšanas augi netiek iznīcināti, bet iegūst to ražu. Tomāti no audzēšanas vietas, kur konstatēts tomātu brūnplankumainības vīruss, var nonākt veikalos. Tāpēc, lai novērstu vīrusa izplatīšanos uz citām tomātu ražošanas vietām, svarīgi inficētajā siltumnīcā ievērot stingrus higiēnas noteikumus - darbiniekiem jādezinficē rokas, apģērbam jābūt tīram un tas nedrīkst būt saskarsmē ar iespējami inficētiem augļiem, kā arī materiāliem un augļu iepakošanas un transportēšanas līdzekļiem jāpiemēro īpaši higiēnas pasākumi.

Tomātu brūnplankumainības vīruss pirmo reizi konstatēts 2014.gadā Izraēlā. Konstatējot to vienā siltumnīcā, gada laikā tas izplatījās pa visu valstī un šobrīd izplatījies jau daudzās citās valstīs.

Vīrusu konstatē arī sēklās, visbiežāk ievestās no Ķīnas, Izraēlas, Peru, Indijas un Turcijas.

Igaunijā vīruss konstatēts 2021.gadā ražojošā siltumnīcā un 2022.gadā trīs tomātu audzēšanas siltumnīcās. Šogad Lietuvas augu aizsardzības dienests ziņoja par vīrusa atklāšanu kādā siltumnīcā vienai tomātu šķirnei.

Dienesta pārstāvji skaidro, ka Latvijā kopš 2020.gada VAAD veic monitoringu šī organisma noteikšanai, ņemot paraugus no stādiem un ražojošiem augiem. Pēdējos gados arī tomātu un paprikas sēklas tiek testētas uz tomātu brūnplankumainības vīrusu. Līdz šim vīruss Latvijā nebija konstatēts.

Simptomi tomātiem

ToBRFV simptomi var atšķirties atkarībā no tomātu šķirnes vai hibrīda. Pirmie simptomi parādās uz lapām, vēlāk tiek skarts stublājs. Daudzos gadījumos simptomus var redzēt tikai uz augļiem. Tipiskākie simptomi uz augļiem ir nevienmērīgs krāsojums, brūni apaļveida plankumi un grubuļaina virsma (“rugoze”).

• Augļi var būt deformēti, un to nobriešana ir neregulāra.

• Pirmie simptomi parādās uz lapām un pazarēm. Veidojas hlorotiski plankumi. Ar laiku hloroze var pāriet nekrozē. Nekrozes gadījumā lapas novīst un nokalst.

• Lapas krokainas vai deformētas, atsevišķos gadījumos sašaurinātas.

• Uz stublāja var parādīties brūni nekrotiskie plankumi.

Paprikai simptomi - deformējas lapas, tās dzeltē un parādās mozaīkveidīgi plankumi. Augļi deformējas, parādās dzelteni vai brūni laukumi, vai zaļas svītras.

Dienesta pārstāvji uzsver, ka lai iegūtu pēc iespējas kvalitatīvāku stādāmo materiālu, audzētājiem jāiegādājas tomātu sēklas, kam pievienotas augu pases. Augu pase var nebūt pievienota pie katras sīkpaciņas, bet tirdzniecības vietai jāsaņem sēklas ar augu pasi. Augu pases apliecina, ka sēklas un augi, no kuriem tās ir iegūtas, to augšanas laikā ir pārbaudīti un testēti, tostarp uz šo vīrusu.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.