Kā izskatīsies EP ievēlēto Latvijas pārstāvju biroji? Dažiem vēl nav skaidrības

No Nacionālās apvienības (NA) ievēlētais bijušais Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) paziņoja, ka biroja sastāvu atklāšot tad, kad būs noslēgtas formalitātes un viņš tiks pie sava EP mandāta. Pagaidām biroja izveide esot procesā.

Taujāts, kādā komitejā viņš iecerējis strādāt, Kols atzīmēja, ka tēmēs uz EP Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju. Tāpat politiķis gribētu strādāt delegācijā attiecībām ar ASV un attiecībām ar Izraēlu.

"Tas viss vēl ir jāsaprot, proti, kā veidojas sadalījums gan EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, gan starp politiskajām grupām kopumā. Tas ir vismaz nākamo divu nedēļu jautājums, kas tiks šķetināts dažādos formātos," teica politiķis.

Viņš arī norādīja, ka pats pēc ievēlēšanas Briselē nav bijis, jo gribējis pabeigt iesāktos darbus un neatstāt kaut ko pusratā kā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Viņš ir iecerējis uz Briseli doties 26.jūnijā, lai nokārtotu formalitātes.

No NA ievēlētā Roberta Zīles pārstāvis Kārlis Būmeisters, atbildot uz aģentūras LETA jautājumu par politiķa biroja sastāvu un padomniekiem, nosūtīja saiti uz EP mājaslapas sadaļu par politiķa līdzšinējo komandu. Taujāts, vai Zīle plāno to mainīt, Būmeisters uzsvēra, ka darbinieku skaits vai sastāvs var tehniski mainīties jebkurā dienā un to nevarot paredzēt, taču patlaban par kādām izmaiņām neesot domāts.

Patlaban Zīles padomniece ir Guna Zaķe-Baltā, viņa komandā strādā Gatis Deksnis, Marta Dzintare, Ilze Mājeniece. Zīles palīgi Briselē ir Emīlija Laima Liepa un Lusija del Kastiljo Polana. Zīle strādā Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā, Transporta un tūrisma komitejā, delegācija attiecībām ar Ķīnu un Nodokļu jautājumu apakškomitejā.

No “Apvienotā saraksta" (AS) ievēlētais Reinis Pozņaks aģentūrai LETA atzina, ka ir izvēlējies savas komandas cilvēkus, taču viņu vārdi pagaidām neesot publiskojami, jo daļai ir jānoslēdz iepriekšējās darba attiecības.

Taujāts, kurās komitejās viņš ir iecerējis strādāt, eiroparlamentārietis sacīja, ka pagaidām nav skaidrības, kurās tieši strādās, bet ir pieteicies uz darbu Aizsardzības komitejā, ja tā nepaliks kā EP Ārlietu komisijas apakškomiteja, Drošības un aizsardzības komitejā, Reģionālās attīstības komitejā un ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejas delegācijā.

No partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) ievēlētais Vilis Krištopans atzīmēja, ka pagaidām skaidrības par komandas sastāvu vēl nav, taču, kad lēmums būs pieņemts, par to varēs izlasīt EP mājaslapā. Taujāts, vai politiķis ir guvis skaidrību, kurai EP politiskajai grupai viņš pievienosies, Krištopans norādīja, ka pagaidām nevarot to pateikt, taču, kad viņš tiks uzņemts kādā no politiskajām grupā, politiķis solīja informēt. Krištopans, runājot par darbu komitejās, iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka gribētu strādāt lauksaimniecības vai transporta jomā.

No partijas "Progresīvie" ievēlētais Mārtiņš Staķis uzsvēra, ka patlaban viņš ir komandas izveides procesā, bet politiķis apliecināja, ka vēlas strādāt ar cilvēkiem, kas darbojušies viņa birojā, pildot Rīgas mēra pienākumus. Runājot par darbu komitejās, politiķis akcentēja, ka patlaban notiek diezgan liela cīņa par to, kurš un kurās komitejās strādās, tāpēc divas nedēļas viņš ir bijis Briselē.

"EP Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā no 9.jūlija līdz 11.jūlijam notiks iekšējais balsojums, bet esmu pieteicies uz darbu vairākās komitejās. Neslēpšu, ka mana prioritāte numur viens ir darbs Drošības un aizsardzības komitejā," teica Staķis.

No partijas "Saskaņa" ievēlētais Nils Ušakovs, kurš pirmo reizi EP tika ievēlēts 2019.gada vēlēšanās, aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņš neplāno mainīt biroja sastāvu. Kā līdz šim to vadīs Diana Švane, tajā strādās arī Marina Kameņecka-Usova un Dainis Strazdiņš. Savukārt palīgu pienākumus Briselē pildīs Iveta Sers un Artemisa Tomidu.

Savukārt no partijas "Latvijas attīstībai" (LA) ievēlētais politiķis Ivars Ijabs aģentūrai LETA pauda, ka par biroja sastāvu un padomniekiem vēl ir pāragri runāt, jo patlaban notiek kandidātu atlase.

Savukārt par Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieka Valdi Dombrovska, kurš ievēlēts EP no partijas "Jaunā vienotība" (JV), biroja izveidi un padomnieku izvēli skaidrības nebūs, kamēr viņš līdz pirmajai jaunā EP sasaukuma sēdei jūlijā nepieņems lēmumu, vai atteikties no EP deputāta mandāta, ņemot vērā, ka valdība nolēma viņu atkārtoti virzīt EK locekļa amatam.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi JV, otrajā vietā atstājot NA, un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem. Savukārt LA, AS, "Progresīvie", "Saskaņa" un LPV vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

Savukārt zem 1% balsu saņēmusi partija "Tauta. Zeme. Valstiskums", kas ieguva 0,58% vēlētāju atbalstu, kā arī "Tautas varas spēks", kas ieguvis 0,34%, un kustība "Par!", kas saņēmusi 0,32% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

No JV ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA - Zīle un Kols. LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ijabs, AS - Pozņaks, "Progresīvos" - Staķis, "Saskaņu" - Ušakovs, bet LPV - Krištopans.

Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2019.gadā, JV ieguva 26,24% balsu. Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojās "Saskaņa", par kuru balsis atdeva 17,45% vēlētāju, bet par NA toreiz nobalsoja 16,4% vēlētāju.

Apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) 2019.gadā atbalstīja 12,42% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" - 6,24% balsstiesīgo. Attiecīgi JV, "Saskaņa" un NA pirms pieciem gadiem notikušajās vēlēšanās ieguva pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.