Māte liedz tēvam tiesas piešķirtās iespējas tikties ar bērnu un zaudē aizgādības tiesības

Kā aģentūru LETA informēja Augstākā tiesa (AT), bāriņtiesa sievietei bija pārtraukusi aizgādības tiesības, jo māte ļaunprātīgi nepildīja tiesas nolēmumus, kā rezultātā bērnam ilgstoši liedza uzturēt attiecības ar tēvu. Māte uzskatīja, ka rīkojās bērna interesēs.

Sieviete lūdza atcelt bāriņtiesas lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu. AT tam nepiekrita un uzsvēra, ka tiesas nolēmumi bija jāpilda.

Strīdā par aizgādības vai saskarsmes tiesībām tiesa nosaka bērna labākās intereses un pieņem tādu nolēmumu, kas konkrētajā gadījumā vislabāk nodrošina bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, uzstāj AT. Lai veicinātu šāda tiesas nolēmuma labprātīgu izpildi, vecākam, kas to neievēro, noteiktos apstākļos var tikt pārtrauktas aizgādības tiesības.

Tas var notikt, ja vienlaikus izpildās trīs priekšnoteikumi. Pirmkārt, vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un nepilda tiesas nolēmumu. Otrkārt, šāda vecāka rīcība rada būtisku kaitējumu bērnam. Treškārt, otram vecākam nav šķēršļu īstenot bērna aprūpi.

Skaidrojot, kādos gadījumos vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un nepilda tiesas nolēmumu, AT norādīja vairākus piemērus. Tie var būt gadījumi, kad vecāks nesadarbojas ar iestādēm vai otru vecāku, liek šķēršļus saskarsmes īstenošanai, tieši vai netieši ietekmē bērna viedokli, cenšas noskaņot bērnu pret vecāku, kurš dzīvo atsevišķi.

Būtisks kaitējums tiek radīts, ja vecāka ļaunprātīgas rīcības dēļ bērns nevar uzturēt kontaktu un veidot attiecības ar otru vecāku, kurš dzīvo atsevišķi. Šādā veidā tiek aizskartas bērna tiesības uz ģimenes dzīvi. Turklāt, ja īstermiņā bērnam tūlītējs būtisks kaitējums var arī nerasties, tad ilgtermiņā, nolēmuma nepildīšana var radīt pat neatgriezeniskas sekas.