ES vienojusies par jaunām sankcijām pret Krieviju. Ietverts arī Latvijas virzītais priekšlikums

Kā aģentūru LETA informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners, Siliņa uzsver, ka, strādājot un aktīvu pārliecinot, sasniegts rezultāts visas ES līmenī.

"Latvija pakotnē prasīja iespējami plašākas un stingrākas sankcijas. Iekļautas arī sankcijas pret Krievijas tā saucamo "ēnu floti" un papildu ierobežojumi Krievijas sašķidrinātajai dabasgāzei (LNG). Turpinām strādāt, lai paplašinātu sankcijas arī pret Baltkrieviju," pauž Ministru prezidente.

Pakotne apstiprināta ES dalībvalstu vēstnieku līmenī, kas nozīmē, ka tā varēs stāties spēkā jau nākamajā nedēļā uzreiz pēc tās formālās publicēšanas, kas paredzēta pirmdien, norāda Siliņa.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) tviterī norāda, ka Latvija atzinīgi vērtē ES sankciju paplašināšanu pret Krieviju. Viņa uzsver, ka 14.sankciju pakotnē ir iekļautas sankcijas pret tā saucamo "ēnu floti", mangāna rūdas eksporta un tranzīta, LNG ierobežojumi un citi elementi.

Beļģijas prezidentūras ES Padomē tviterī norādīts, ka ES vēstnieki vienojušies par "spēcīgu un būtisku" 14.sankciju paketi, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Paketē paredzēti "mērķtiecīgi pasākumi un maksimāli palielināta" esošo sankciju ietekme, novēršot nepilnības.

LETA jau rakstīja, ka ES piektdien, 14.jūnijā, nesaskaņoja 14.sankciju paketi pret Krieviju Vācijas iebildumu dēļ, paziņoja ES diplomāti. Vācija aizkavēja šo sankciju pieņemšanu, bažījoties par to ietekmi uz savu rūpniecību un mazajiem uzņēmumiem.

ES valstu amatpersonas vairāk nekā mēnesi apsprieda šo paketi, kas ietver aizliegumu sūtīt Krievijas LNG caur ES ostām un plānu noteikt ES operatoru atbildību par sankciju pārkāpumiem, kurus izdarījuši to meitasuzņēmumi vai partneri trešajās valstīs.

ES valstu vēstniekiem piektdienas vakarā vajadzēja apspriest un saskaņot šo sankciju paketi, tomēr sankciju temats pēdējā brīdī tika noņemts no sanāksmes darba kārtības.

ES diplomāti paziņoja, ka Vācija bija paudusi bažas par šo sankciju ietekmi uz savu rūpniecību un mazajiem uzņēmumiem. Berlīne uzskata, ka Vācijas mazie uzņēmumi cietīs, ja sankcijas tiks attiecinātas uz produkciju, kas nav divējādi izmantojama, piemēram, uz ķimikālijām vai metālapstrādes aprīkojumu.

Saskaņā ar šo sankciju paketi ES arī aizliegtu apmeklēt savas ostas kuģiem, kas veicinājuši Krievijas militārās darbības. Tas varētu ietvert tādu preču transportēšanu, kas nodrošina ievērojamus ienākumus Krievijai, aizsardzības un drošības jomā izmantojamu preču vai tehnoloģiju transportēšanu, vai degvielas transportēšanu ārpus G7 cenu ierobežojuma sistēmas.