Vēlas virzīties uz "bāzes pensijas" nodrošināšanu visiem vecuma pensijas saņēmējiem (6)

Kā prognozē Eiropas Komisijas (EK) jaunākais "Novecošanās ziņojums 2024" (Ageing Report 2024), laika posmā līdz 2070.gadam Latvijā gaidāms lielākais samazinājums pensijas attiecībai pret algu.

EK ziņojumā teikts, ka gandrīz visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs samazināsies vidējās saņemtās valsts pensijas apjoms, salīdzinot ar vidējo saņemto algu.

Lielākais samazinājums tiek prognozēts Latvijai - ja pašreizējā vidējā valsts pensija pret vidējo algu Latvijā ir 25,5%, tad 2070.gadā pensija veidos vairs tikai 13,5%. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš ir saņēmis atalgojumu valstī vidējās algas apmērā un nav neko krājis papildu, aizejot pensijā, 2070.gadā saņems valsts pensiju 13,5% apmērā no līdzšinējā atalgojuma.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa aģentūrai LETA skaidroja, ka ziņojumā vidējās valsts pensijas attiecība pret vidējo algu ("Benefit ratio: Public pension: total") atspoguļo dalībvalstu tikai no valsts budžeta finansējamās pensijas daļu, proti, valsts budžeta izdevumi pensijām, kas izdalīti ar pensionāru skaitu, kas ir attiecināta pret EK prognozēto gada vidējo algu.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem faktiskā valsts sociālās apdrošināšanas vidējā iemaksu alga Latvijā 2022.gadā bija 1217,54 eiro mēnesī, kas ir tikai 72% no tās algas, kas ir EK izmantotais rādītājs Latvijai, attiecībā pret kuru ticis aprēķināts "benefit ratio" 2022.gadā.

Latvijas gadījumā "public pension benefit ratio" samazinājuma no 25,5% 2022.gadā līdz 13,5% 2070.gadā galvenais ietekmējošais faktors ir valsts vecuma pensijas daļas aizvien lielāka pāreja uz 2.pensiju līmeni - tādējādi valsts finansējums jeb pensiju 1.līmeņa daļa samazinās, kamēr 2.pensiju līmeņa daļa palielinās, skaidroja Stabiņa. Pensiju 1.līmenī tiek maksāti 14%, kamēr ievērojama daļa tiek iemaksāta 2.pensiju līmenī - 6%. Nozīme ir arī demogrāfiskiem un ekonomiskiem faktoriem.

LM vērš uzmanību, ka "public pension benefit ratio" samazinājums gan demogrāfisko, gan sistēmisko un citu faktoru rezultātā prognozēts no 2022.līdz 2070.gadam gandrīz visām dalībvalstīm.

Latvijai tiek prognozēts samazinājums par 12 procentpunktiem. Savukārt tādām valstīm kā, piemēram, Grieķijai - samazinājums par 23,4 procentpunktiem, Polijai - par 19,8 procentpunktiem, Portugālei - par 18,6 procentpunktiem, Norvēģijai - par 20,5 procentpunktiem, Itālijai - par 13,6 procentpunktiem, Spānijai - par 12,7% procentpunktiem.

Ņemot vērā, ka rādītājs attiecas tikai uz pensiju pirmo līmeni, tas neliecina par sistēmu kopumā, norādīja Stabiņa. Kopumā cilvēka atvietojums veidojas no visiem trim līmeņiem, kā arī pensiju piemaksas un nākotnē arī bāzes pensijas, tādējādi nodrošinot samērīgu un adekvātu atvietojumu.

Stabiņas vērtējumā, ir nepieciešams virzīties uz "bāzes pensijas" nodrošināšanu visiem vecuma pensijas saņēmējiem - līdzīgi kā tas jau ir gan Igaunijā, gan Lietuvā. "Bāzes pensija" būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksājams papildu no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. "Bāzes pensija" tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem.