Vitenbergs: Iespējams, ka NA virzīs citu kandidātu "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Vienlaikus viņš norādīja, ka to vēl NA vērtēs, un "ja šāda ziņa nāk no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), tas ir jārespektē".

Vaicāts par savu darbu komisijā, Vitenbergs sacīja, ka komisija strādās terminētu laiku un iepriekšējas zināšanas ir priekšrocība.

Tāpat arī Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka "komisijā jāstrādā cilvēkiem, kas saprot drēbi".

Vienlaikus Vitenbergs sacīja, ka viņa pašmērķis nav piedalīties šajā komisijā.

Tāpat Kulbergs uzsvēra, ka valdība netiek galā ar "Rail Baltica", tāpēc ir jāiesaista parlaments.

Runājot par to, vai pusgads komisijas darbam būs pietiekams, Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (P) sacīja, ka "varētu pietikt, varētu nepietikt". Viņa uzsvēra, ka tas atkarīgs no komisijas vadītāja un darbu izvērtējuma.

Vienlaikus Ābrama norādīja, ka atbalstītu Kulbergu kā komisijas vadītāju. Savukārt Vitenbergs sacīja "kāpēc ne". "Lai vada jauns, talantīgs politiķis - jādod iespēja".

LETA jau ziņoja, ka KNAB saredz iespējamus valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpumu riskus, ja bijušais satiksmes ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) tiks apstiprināts darbam "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā NA izvirzījusi Vitenbergu, "Apvienotais saraksts" - Andri Kulbergu (AS) un "Latvijas pirmajā vietā" - Kristapu Krištopanu (LPV).

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) parlamentārajai izmeklēšanas komisijai pieteikusi Ģirtu Štekerhofu, "Progresīvie" (P) - Skaidrīti Ābramu, "Jaunā vienotība" (JV) - Ati Labuci un "Stabilitātei" - savas frakcijas deputātu Amilu Saļimovu.

Saeimai par komisijas locekļu ievēlēšanu paredzēts lemt ceturtdien, 20.jūnijā.

Tāpat ziņots, ka Saeima pēc opozīcijā esošo AS, NA un LPV un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.