"Par spēkā esošo sankciju atcelšanu var lemt ES Padome, un līdz šāda lēmuma pieņemšanai sankcijas pret minētajām personām ir spēkā un personu īpašumā, valdījumā, turējumā un kontrolē esošie finanšu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, kā arī tos ir aizliegts darīt pieejamus minētajām personām," iepriekš uzsvēra ĀM.
Savukārt Avena pārstāvis advokāts Jānis Kārkliņš aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka, prasot apelācijas iesniegšanu, Latvija rīkojusies emociju iespaidā, neizvērtējot spriedumu, jo tas esot ir "absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs".
Advokāts atzina, ka sankciju noteikšana kara sākumā bija pamatota politiska rīcība, bet turpmāk sankciju politika bija jāpilnveido, lai tā būtu efektīvāka un mērķtiecīgāka. Proti, esot jāvērtē, vai tas, ka uzņēmums, kurā Avens ir mazākuma dalībnieks, Krievijā maksā nodokļus, nozīmē, ka viņš atbalsta karu.
"Ja tā, tad arī visi tie Rietumu uzņēmumi, kuri strādā Krievijā, atbalsta Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju," pauda advokāts.
Jau ziņots, ka sankcijas pret Avenu un Fridmanu katrus sešus mēnešus tiek pagarinātas, un pēc būtības viņiem ir tiesības pārsūdzēt katru šādu lēmumu, taču līdz šim tas nav ticis darīts.
EST spriedumā norādīja, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par Avena un Fridmana pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka viņu iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.