Kols: ES jaunās sankciju paketes pret Krieviju nesaskaņošana Vācijas dēļ ir absolūti nožēlojama rīcība (1)

Viņš uzsvēra, ka Vācija kā prioritāti ir likusi viena vai otra uzņēmuma intereses. Izskanējušajās ziņās ir norādīts, ka tas skar Vācijas mazos uzņēmumus. Kols akcentēja, ka praktiski ir trešā gadskārta kopš pilna mēroga Krievijas kara Ukrainai.

Viņaprāt, Vācija un tās uzņēmēji nav sapratuši, ka jāpārorientē savi tirgi, savukārt atkarības, iespējams, ir tik lielas, ka Vācija mēģina darīt maksimāli iespējamo, jo "vieglāk ir uzlikt kaut kādu veto vai ierobežojumus", nevis pamatīgi strādāt, lai šīs atkarības no Krievijas mazinātu.

"Mēs redzam, ka ASV ir spējusi šādiem sektoriem noteikt spēcīgas sankcijas, atcerēsimies, ka Krievija vairākas dienas nevēra vaļā savu biržu, jo bija bažas, ka viss varētu sabrukt. Šādas ziņas, kamēr Šveicē notika Ukrainas miera samits, raida pavisam nevajadzīgus signālus Krievijai, ka tomēr ekonomiskās intereses prevalē pār drošību un aizsardzības prioritātēm," sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Viņš arī akcentēja, ka Latvijas valdība nepanāca, ka 14.sankciju pakete pieņemta tādā apjomā, kādā tā tika iesniegta. Runa īpaši ir par mangāna rūdu, kas arī ir pieskaitāma tām preču un pakalpojumu grupām, pret kurām, kā politiķis sapratis, Vācijai ir iebildes pakļaut sankcijām.

Kola ieskatā, ir jautājums, ko Latvija var izdarīt nacionālajā līmenī un, viņaprāt, izdarīt var, piemēram, ierobežot mangāna rūdas tranzītu, noteikt šīm konkrētajām precēm stratēģisku nozīmi un paredzēt ierobežojumus valsts līmenī.

Runājot par tālākajām iespējām vienoties par 14.sankciju paketi, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka patlaban to ir grūti prognozēt, taču tas ir pamatīgs trieciens, jo tā nav "klasiskā" Ungārija, kas kaut ko bloķētu, bet Vācija. Kols uzsvēra, ka nevar nenovērtēt Vācijas līdzšinējo atbalstu Ukrainai, taču šāda nostāja saistībā ar 14.sankciju paketi nav labs signāls.

LETA jau rakstīja, ka ES piektdien, 14.jūnijā, nesaskaņoja 14.sankciju paketi pret Krieviju Vācijas iebildumu dēļ, paziņoja ES diplomāti. Vācija aizkavēja šo sankciju pieņemšanu, bažījoties par to ietekmi uz savu rūpniecību un mazajiem uzņēmumiem.

ES valstu amatpersonas vairāk nekā mēnesi apsprieda šo paketi, kas ietver aizliegumu sūtīt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (LNG) caur ES ostām un plānu noteikt ES operatoru atbildību par sankciju pārkāpumiem, kurus izdarījuši to meitasuzņēmumi vai partneri trešajās valstīs.

ES valstu vēstniekiem piektdienas vakarā vajadzēja apspriest un saskaņot šo sankciju paketi, tomēr sankciju temats pēdējā brīdī tika noņemts no sanāksmes darba kārtības. Vēstnieku nākamā tikšanās notiks trešdien.

ES diplomāti paziņoja, ka Vācija bija paudusi bažas par šo sankciju ietekmi uz savu rūpniecību un mazajiem uzņēmumiem. Berlīne uzskata, ka Vācijas mazie uzņēmumi cietīs, ja sankcijas tiks attiecinātas uz produkciju, kas nav divējādi izmantojama, piemēram, uz ķimikālijām vai metālapstrādes aprīkojumu.

Saskaņā ar šo sankciju paketi ES arī aizliegtu apmeklēt savas ostas kuģiem, kas veicinājuši Krievijas militārās darbības. Tas varētu ietvert tādu preču transportēšanu, kas nodrošina ievērojamus ienākumus Krievijai, aizsardzības un drošības jomā izmantojamu preču vai tehnoloģiju transportēšanu, vai degvielas transportēšanu ārpus G7 cenu ierobežojuma sistēmas.