Francijā oficiāli sākas kampaņa pirms parlamenta ārkārtas vēlēšanām

Kā ziņots, reaģējot uz viņa dibinātās centriskās partijas "Renesanse" graujošo sakāvi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kurās pārliecinošu uzvaru guva Nacionālā apvienība (RN), prezidents Emanuels Makrons atlaida Nacionālo sapulci un izsludināja parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmajai kārtai jānotiek 30.jūnijā, bet otrajai - 7.jūlijā.

Kandidātiem, kas pretendē uz 577 vietām parlamenta apakšpalātā, bija jāreģistrējas līdz svētdienas vakaram.

Aptaujas liecina, ka Makrona pārstāvētā centrisko partiju alianse joprojām atpaliek no RN un tai ir maz cerību izcīnīt absolūto vairākumu.

Daudzi pauž neizpratni, kāpēc prezidents izšķiries trīs gadus pirms paredzētā termiņa izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kuru rezultātā vairākumu var iegūt galēji labējā RN un premjerministra krēslā nonākt tās līderis - 28 gadus vecais Žordans Bardela.

Tikmēr pretrunas starp sociālistiem un galēji kreiso partiju "Nepakļāvīgā Francija" (LFI) radījušas jukas jaunizveidotajā kreiso partiju apvienībā Janā Tautas fronte, kuras sastāvā ir arī komunisti un zaļie.

Arī konservatīvo nometnē valda haoss pēc tam, kad centriski labējās Republikāņu partijas līderis Ēriks Sjoti ierosināja veidot priekšvēlēšanu aliansi ar RN, kas izsauca sašutumu partijas iekšienē.

Bijušais premjerministrs Lionels Žospēns, kurš pārstāv sociālistus, taču aizgājis no politikas jau 2002.gadā un kopš tā laika reti izteicies publiski, brīdinājis, ka Francijai uzspiestā "sasteigtā" kampaņa devusi iespēju RN nonākt pie varas.

"Tas ir bezatbildīgi," intervijā laikrakstam "Le Monde" atzinis Žospēns, apsūdzot Makronu "arogancē" un uzsverot, ka "ar pārsteigumu nepietiek, lai spēlē uzvarētu".