VIDEO ⟩ Pētnieciskās žurnālistikas raidījums publisko simtiem kriminālprocesu dokumentu, kas nolemti iznīcināšanai (1)

"Parex" bankas krahs Latviju iedzina dziļā krīzē. Tiesa lēma, ka zaudējumu radīšanā vaina jāuzņemas bijušajiem akcionāriem un no viņiem jāpiedzen desmitiem miljonu eiro.

Taču īsi pēc bankas kraha viņi vairākus vērtīgus aktīvus pārrakstīja dēliem un cedēja Krievijā bāzētai bankai.

Policija par to ierosināja kriminālprocesu, ko 2013. gadā izbeidza. 2020. gadā šīs lietas materiāli tika iznīcināti.

Saskaņā ar likumu iepazīties ar kriminālprocesu materiāliem var tikai dažos gadījumos, bet noslēdzošajam lēmumam par lietas izbeigšanu ir jābūt publiski pieejamam. Taču arī tas tiek iznīcināts kopā ar visiem pārējiem dokumentiem.

"Nekā personīga" vērsās prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts ieņēmumu dienestā ar pieprasījumu izsniegt kriminālprocesu izbeigšanas lēmumus visās lietās, kam pienācis vai tuvojas glabāšanas termiņš.

Iestādes dokumentos aizklāja vai izdzēsa personu datus, un tos pamazām turpina izsniegt. KNAB sākotnēji atteicās to darīt, prasot par dokumentu apstrādi samaksu.

"Nekā personīga" KNAB atbildi apstrīdēja premjeram, kas saskaņā ar likumu institucionāli pārrauga biroju, un prasītos dokumentus tomēr saņēma.

To, cik ilgi un kā glabāt izbeigto lietu materiālus, lemj katras iestādes vadītājs. Prokuratūrā ir atsevišķa komisija, kas atlasa svarīgās lietas un tās nodod arhīvā. Pēc žurnālistu intereses par iznīcināšanai nolemtajiem dokumentiem Nodokļu un muitas policijā iznīcināšana esot apturēta.

Savukārt Iekšlietu ministrijas pakļautībā top rīks automātiskai lēmumu anonimizēšanai, kas ļautu arī Valsts policijā izmeklēto lietu galīgos nolēmumus padarīt publiski pieejamus. Arī likumdevēji sola līdzšinējo kārtību mainīt.

Kamēr amatpersonas vēl domā, kā dokumentus padarīt pieejamus sabiedrībai, "Nekā personīga" saņēmis vairāk nekā tūkstoš dokumentus, kam pienākušas glabāšanas termiņa beigas.

Tie būs pieejami vietnē izbeigts.lv, kur esam publicējuši pirmos tūkstoš lēmumus par krimināllietu izbeigšanu.

Starp tiem ir 2008. gadā sākta un 2011. gadā izbeigta lieta par aizdomām par fiktīviem darījumiem zirgu importā un eksportā. Lai gan iesaistīto uzņēmumu un personu vārdi dokumentā paslēpti, noprotams, ka lieta ir par kādreizējā Saeimas deputāta Jura Juraša uzņēmumu.

Tāpat tur ir process par iespējamo krāpšanos ap Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma maksātnespēju, kas palika parādā 18 miljonus latu.

Izbeigts kriminālprocess par nepilngadīgas meitenes piekaušanu, lieta, kur vīrietis piecpadsmitgadīgai meitenei sūtījis pornogrāfiskas bildes, Arī vairāki procesi, kur dzīvesbiedrs piekāvis sievu, bet, kad viņa atsaukusi savu iesniegumu, lieta izbeigta. Kā apgalvo prokuratūra, tagad šādi gadījumi vairs nav iespējami.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas virsprokurore Inga Niedre raidījumam atklāj: 

"Rusiņa gadījums mums bija tāda mācībstunda. Mēs visi apstājāmies, veicām revīziju - ko mēs pareizi darām, ko mēs nepareizi darām, un pēc tam izdarījām secinājumus, ka ir jāstrādā savādāk.

Es gribētu pati paskatīties tos kriminālprocesus, kuri tiek izbeigti saistībā ar to, ka ir atsaukts iesniegums, bet tur ir nodarīti kādi miesas bojājumi cietušajai personai."

Lielākā daļa no saņemtajām lietām ir ierosinātas un izbeigtas Finanšu policijā, kas tagad saucas Nodokļu un muitas policijas pārvalde. Tur ir uz robežas vai pasta sūtījumos atklātas narkotiskās vielas, laikus neiesniegti maksātnespējas pieteikumi - šādas lietas izbeidz ātri. Savukārt ar nodokļu noziegumiem aina ir citādāka.

"Nekā personīga" izpētīja vairāk nekā 700 VID nodokļu un muitas policijā izmeklētus un izbeigtus kriminālprocesus. Teju visas ar nodokļiem saistītās lietas izbeigtas noilguma dēļ.

Lietas izbeigtas aptuveni divu gadu periodā no 2010. līdz 2012. gadam. Tajās kopējais neatgūtais nodokļu apjoms bija ap 100 miljoniem latu.

Dažos gadījumos izmeklētāji uz vairākām lapām uzskaita visu izdarīto un pamato, kāpēc vainīgos nevarēja atrast un naudu neizdevās atgūt.

Citos nekāda pamatojuma nav un nav izslēgts, ka lieta stāvējusi atvilktnē, līdz iestājies noilgums. Amatpersonas nenoliedz, ka šādu lietu daudzums var būt arī korupcijas simptoms.

2022. gadā Saeima Krimināllikumā iekļāva normu, kas ļauj lietu izbeigt pirms noilguma, ja izmeklētāji izdarījuši visu, kas ir iespējams, bet vainīgais tā arī nav atrasts.

Pēc šīs normas ieviešanas pagājušajā gadā Nodokļu un muitas policijā vien izbeigti vairāk nekā divi tūkstoši bezperspektīvo lietu. Policijā tas noticis vēl aktīvāk.

Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītājs demonstrē divos kriminālprocesos izņemto pierādījumu apmēru. Abi ir saistīti ar aplokšņu algām.

Tai pašai iestādei jātiek galā arī ar sankciju pārkāpumu lietām. Slodzi samazinās topoši grozījumi, kas par maza apmēra pārkāpumu ļaus piemērot administratīvo sodu.

Tas nozīmē, ja kāds Krievijā mēģinās ievest dārgu šampanieti, viņam sodu piemēros uzreiz, nevis būs jārosina vesels kriminālprocess.

VIDEO: raidījuma "Nekā personīga" sižets