VIDEO ⟩ Nodokļu izmaiņas, "Rail Baltica" nākotne... Kādus jautājumus politiķi atliek uz vasaras otru pusi? (1)

Pēc 9 mēnešu darba Ministru prezidente Evika Siliņa Saeimai šonedēļ atskaitījās par paveikto. Ikgadējā ziņojumā premjeri parasti ietver arī gaidāmos būtiskos darbus.

Stundu garajā runā Evika Siliņa ne ar vārdu neminēja nodokļu reformu. To darba grupa ar politiķiem un lobiju organizācijām iesāka vēl Krišjāņa Kariņa valdības laikā.

Reforma ir ilgi gaidīta un uzņēmēji cerēja, ka tā atvieglos darba spēka nodokļu slogu. Svarīgi pārmaiņas būtu ieviest jau nākamā gada budžetā. Taču sabiedrība ar reformu, ko īstenos, nav iepazīstināta. Politiķi solīja to izdarīt pirms Jāņiem. 

Divas dienas pirms Eiroparlamenta vēlēšanām politisku viļņošanos izraisīja finanšu ministra izteikumi, ka par vienu procentpunktu varētu tikt celta PVN likme.

Tā kāpināšana esot nepieciešama, lai finansētu pieaugošos tēriņus aizsardzībai. Premjere Siliņa tās sauca par spekulācijām, sakot, ka no Ašeradena gaida budžetu, kas netiek veidots uz cilvēku rēķina un nepasliktina ekonomisko situāciju.

Arī abi pārējie koalīcijas partneri steidza norobežoties no Ašeradena izteikumiem. "TV3 ziņām" gan izdevās iegūt arī viedokli, ka neoficiāli PVN likmes celšana tomēr koalīcijā ir tikusi apspriesta.

Politologi uzskata, ka valsts maka turētājam Ašeradenam vislabāk ir zināms, kā pildās vai, pareizāk, nepildās budžets. Tas bijis saplānots pārāk optimistiski.

"Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka norāda: 

"Ja tomēr izrādās, ka nav vienošanās ne tikai valdībā kopumā, bet arī Jaunajā Vienotībā par to, ko tālāk darīt, tad situācija ir sliktāka. Tad ir jautājums par to, kā šāda valdība var turpmāk pastāvēt."

Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite darba nedēļas izskaņā nāca klajā ar ziņu, ka Finanšu ministrija trešdien paziņojusi, ka nodokļu sistēmas izmaiņu grupa aptur darbu pie nodokļu reformas.

Nav skaidrs, kas nedēļas laikā noticis tāds, ka vējā ir divu gadu darbs. Ministrija argumentējusi, ka budžeta ieņēmumi esot tik vāji, ka tikšot gaidīti labāki laiki.

Vēl vairāk nezināmo ir, kas tālāk notiks ar vērienīgo ātrvilciena trases "Rail Baltica" būvniecību.

Beidzot arī projekta ieviesēji oficiāli nosaukuši pirmā posma izmaksas. Tas ir četras reizes dārgāk par plānoto. Kaut valdība otrdien vienojās, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai jāiet cauri galvaspilsētai, jautājumi par to, kur ņemt naudu kaut vai iesāktajiem darbiem - Centrālās stacijas pabeigšanai un stacijai lidostā "Rīga", atlikti par vairākiem mēnešiem.

Siliņa uzsver: "Tas, ko es varu pateikt no savas puses, "Rail Baltica" pašplūsma ir beigusies.

Man patiešām ir jautājumi, kā Tāla Linkaiša laikā tā varēja būt, ka valdība netika informēta par to, ko patiešām Satiksmes ministrija plāno darīt.

Ir skaidrs, ka tāda veida pārvaldība, kāda ir īstenota līdz šim, arī no Satiksmes ministrijas puses, nav pieņemama. Un tie cilvēki, kuri gan "RB Rail", gan "Eiropas dzelzceļa līnijās" šo gadu laikā saņēma desmitiem miljonu eiro, noteikti ir atbildīgi par to, kā viņi ir īstenojuši šo projektu."

Dažādos līmeņos turpinās vainīgo meklēšana par milzu sadārdzinājumu šajā gadsimta projektā. Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude par "Rail Baltic" ieviešanā atbildīgo amatpersonu darbībām.

"Nekā personīga" kļuvis zināms par vēl kādām iecerētām būtiskām pārmaiņām saistībā ar "Rail Baltica", par ko politiķi līdz šim klusēja.

Projekta nacionālo ieviesēju SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" plāno apvienot ar valsts uzņēmumu "Latvijas dzelzceļš".

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens intervijā uzsver, ka tas atrisināšot interešu konfliktu. Jo šobrīd kopuzņēmums "RB Rail" pats uzrauga savu akcionāru – kompāniju " Eiropas dzelzceļa līnijas" .

Apvienošanas gadījumā "Latvijas dzelzceļš" ilgtermiņā kļūtu par Rail Baltica centrālo infrastruktūras uzturētāju.

"Mūsu piedāvātais risinājums, ko mēs virzīsim arī plašākai diskusijai, ir, ka SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" tiek integrētas kopīgajā Latvijas dzelzceļa saimniecībā, attiecīgi tiek pievienota "Latvijas Dzelzceļam".

Attiecīgi mums ir viena dzelzceļa sistēma Latvijā. Nevis divas savstarpēji izolētas sistēma. Tie laiki ir beigušies. Arī Latvijas dzelzceļa ilggadējā orientācija uz austrumiem un mazliet austrumnieciskāka mentalitāte uz austrumiem ir beigusies," tā Briškens.

Apvienošana nav vērtēta starptautiski, un tai ir vairāki riski.

Nauda šim projektam dota arī militāro kravu ātrākai piegādei no Eiropas uz Baltiju. Taču "Nekā personīga" vēl martā ziņoja, ka "Latvijas dzelzceļš" turpina iepirkt sakaru sistēmas no Krievijas firmām, kas sadarbojas ar iekšlietu un drošības struktūrām.

Tas agresorvalstij ļauj sekot tam, kas notiek uz mūsu sliežu ceļiem. Valsts dzelzceļa sistēmas saimniekam nav arī daudz speciālistu, kuri pārvaldītu citu valodu bez latviešu un krievu.

"Latvijas dzelzceļam" ir arī ilgstošas finanšu problēmas.

Tomēr izmaiņas ir sākušās, un notiek pārbīdes "Latvijas dzelzceļa" vadībā. Uz jaunizbūvētās pasažieru vilciena stacijas "Bērnu slimnīca" atklāšanu satiksmes ministrs ieradās kopā ar Rinaldu Pļavnieku, tomēr līdzšinējais "Latvijas dzelzceļa" šefs no pirmdienas pazemināts amatā. ​

Maija beigās premjere Siliņa saņēmusi dienesta pārbaudes ziņojumu par to, kurš atbildīgs par premjera Krišjāņa Kariņa pasūtītajiem specavio reisiem. Tomēr tas noslepenots.

Un disciplinārlieta pret valsts galveno ierēdni Jāni Citskovski pagarināta līdz 9. jūlijam. Uz vasaras vidu atstātais gala slēdziens var būt Citskovskim nelabvēlīgs.

Vienlaikus Citskovskis norādījis, ka atbildība par Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas ekspremjera tā laika biroja vadītājam Jānim Patmalniekam, kurš līdz skandāla sākumam bija arī premjeres Evikas Siliņas parlamentārais sekretārs. 

VIDEO: raidījuma "Nekā personīga" sižets