Francijā ceturtdaļmiljons iedzīvotāju protestē pret galēji labējo politiku (2)

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka protestos, kuros pulcējās pret rasismu noskaņotas grupas, arodbiedrības un jauna kreiso spēku koalīcija, piedalījušies 250 000 cilvēku, no kuriem 75 000 bijuši Parīzes ielās.

Policija paziņoja, ka Parīzē aizturēti deviņi protestētāji un trīs policisti ir ievainoti. Ziņu aģentūras AP žurnālists novēroja, ka policija ar asaru gāzi vērsās pret demonstrantiem, kas mēģināja izdemolēt autobusa pieturu un reklāmas stendus.

Nicā protesta akcijā ar saukļiem gan pret Francijas lielāko galēji labējo partiju Nacionālā apvienība (RN) un tās EP vēlēšanu saraksta līderi Žordanu Bardelu, gan pret prezidentu Emanuelu Makronu pulcējās 2500 cilvēku. Nica tradicionāli ir bijusi konservatīvi noskaņota pilsēta, tomēr pēdējo desmit gadu laikā arvien pārliecinošāk atbalsta Marinas Lepēnas RN un tās galēji labējo sāncensi Ēriku Zemūru.

Kopš pagājušajā svētdienā EP vēlēšanās pret imigrāciju noskaņotā RN ieguva pārliecinošu pārsvaru pār Makrona mērenajiem spēkiem un prezidents izsludināja ārkārtas vēlēšanas, protesti Francijā ir notikuši katru dienu.

Parlamenta apakšpalātas ārkārtas vēlēšanas Francijā tika noteiktas divās kārtās – 30.jūnijā un 7.jūlijā. Makrons būs valsts prezidents līdz 2027.gadam un būs atbildīgs par ārpolitiku un aizsardzību, taču viņa prezidentūra tiktu vājināta, ja RN uzvarēs un pārņems varu valdībā un iekšpolitikā.

Lai mazinātu RN izredzes, kreisā spārna partijas piektdien vienojās pārvarēt atšķirības viedokļos par kariem Gazas joslā un Ukrainā, lai izveidotu koalīciju un mudinātu Francijas sabiedrību uzvarēt galēji labējos.