ASV viceprezidente miera samitā Šveicē atbalsta taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā

Ierodoties Šveicē, Herisa paziņoja par papildu 1,5 miljardu ASV dolāru (1,4 miljardi eiro) palīdzību Ukrainai, kas tiks izmantota ar ASV Valsts departamenta un ASV Starptautiskās attīstības aģentūru. Tas ietver līdzekļus palīdzībai enerģētikas jomā, Krievijas uzbrukumos bojātās enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai, bēgļu atbalstam un civilās drošības stiprināšanai.

"Karš nebija mūsu izvēle. Tā bija [Krievijas diktatora Vladimira] Putina izvēle," pirms privātās tikšanās ar Herisu žurnālistiem teica Zelenskis, solot samitā darīt visu, lai "sāktu virzīties uz reālu mieru".

Herisa uz to atbildēja, ka Šveicē ir ieradusies, lai "būtu līdzās Ukrainai un līderiem no visas pasaules, atbalstot taisnīgu un ilgstošu mieru". Viņa arī solīja, ka ASV palīdzēs Ukrainas atjaunošanā.

ASV prezidents Džo Baidens pēc šonedēļ Itālijā notikušā G7 samita, kur otro reizi nedēļas laikā tikās arī ar Zelenski, izlēma miera samitu Šveicē neapmeklēt, bet atgriezties ASV, kur Losandželosā paredzēts priekšvēlēšanu kampaņas līdzekļu vākšanas pasākums pirms novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Lai gan Zelenskis mēnešiem ilgi publiski mudināja Baidenu un citus pasaules līderus ierasties uz samitu, pat brīdinot, ka viņu neierašanās var iedrošināt Putinu vēl zvērīgākiem uzbrukumiem Ukrainā, Baidens tomēr izlēma, ka samitā piedalīsies Herisa un Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

Krievija uz samitu Šveicē nav aicināta. Putins piektdien solīja, ka dos rīkojumu par tūlītēju pamieru un sāks sarunas, ja Kijiva sāktu izvest spēkus no četriem Maskavas 2022.gadā anektētiem Ukrainas reģioniem un atteiktos no plāniem pievienoties NATO. Ukraina noraidīja Putina plānu kā manipulatīvu un absurdu.

Zelenskis pauda pārliecību, ka samits Šveicē palielinās spiedienu uz Maskavu, tomēr citi konferences dalībnieki nav tik optimistiski.

Divu dienu sanāksmē, kurā pārstāvētas 92 valstis un astoņas starptautiskās organizācijas, tiek atjaunota ideja, ka kopīgiem spēkiem var izbeigt karu un veidot uzticību un mieru, pauda Zelenskis.

Tikmēr Šveices prezidente Viola Amherda atzina, ka "mēs esam spējuši dot iespēju diplomātijai", vienlaikus atzīstot, ka samita mērķi ir pieticīgi. Konferences mērķis esot mudināt procesu ilgstošam un taisnīgam mieram, kā arī starptautisko tiesību nozīmei.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs miera samitu raksturoja kā "diplomātisku dēstu, ko mēs laistām, lai tas varētu augt".

Samitā nepiedalās Maskavas sabiedrotā Ķīna.