Raidījums: Siliņa pieļauj lidostas "Rail Baltica" stacijas būvniecības iesaldēšanu (13)

Evika Siliņa pauda: "Vai mēs varam kādu posmu iesaldēt, ja ir skaidrs, ka lidostas stacija ir kādā nākamajā posmā? Nu, tad mūsu centrālā dzelzceļa stacija jebkurā gadījumā ir jāpabeidz, jāpaliek zem jumta.

Varbūt lidostu var iesaldēt uz laiku, lai mēs varētu vismaz Rīgas staciju savest tādā kārtībā, ka cilvēki to var lietot."

Siliņa uzsvēra, ka viņas uzdevums ir visu situāciju savest daudzmaz kārtībā, lai saprastu, ko katrs dara.

Ģenerālprokuratūrā jau 3.jūnijā sākta pārbaude par to, ka par projekta "Rail Baltica" ieviešanu atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu, noslēdzot līgumus par būvdarbiem Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūvei un "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā īstenošanai, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) aģentūrai LETA apliecināja, ka "Rail Baltica" projekts ir viena no KNAB darbības stratēģijā minētajām prioritātēm. KNAB regulāri īsteno analītisko darbu projekta uzraudzībai, kā arī seko līdzi aktuālajai situācijai un publiski pieejamai informācijai.

Tāpat KNAB apliecināja, ka ir pievērsis uzmanību Valsts kontroles publicētajam revīzijas ziņojumam par šī projekta situācijas izpēti un iepazīsies ar tā saturu. Pēc iepazīšanās ar to iestāde nepieciešamības gadījumā varēs lemt par turpmāko rīcību.

Līdz šim KNAB nav saskatījis pazīmes vai saņēmis signālus, kas norādītu uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izmeklēšana ir KNAB kompetencē.

Jau ziņots, ka arī Saeima ceturtdien pēc opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu secināts, ka "Rail Baltica" Latvijas posma pamattrases būvniecības izmaksas varētu sasniegt 8,7 miljardus eiro, kas ir par 4,55 miljardiem eiro vairāk nekā tika prognozēts 2022.gadā.

"Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.