Braže: Krievijas "ēnu flote" Baltijas jūrā rada riskus (1)

Baltijas valstu, Ziemeļvalstu, Polijas un Vācijas ārlietu ministri sanāksmē pārrunāja aktuālos nacionāla un reģionāla mēroga izaicinājumus un iespējas tos efektīvi risināt. Ministri arī pārrunāja potenciālos instrumentus cīņā pret Krievijas hibrīddraudiem Baltijas jūras reģionā, kā arī valstu iespējas uzlabot gatavību krīzēm un noturībai.

Braže uzsvēra, ka reģionam ir ciešāk jāsadarbojas, lai novērstu hibrīddraudus un iespējas apiet pret Krieviju noteiktās sankcijas, tajā skaitā jāizskauž Krievijas "ēnu flote".

"Tie nav nekādi "ēnu kuģi", jo tie ir redzami un zināmi. "Ēnu flote" Baltijas jūrā rada gan drošības, gan vides riskus, un tas kopumā ir ģeopolitisks drauds, tāpēc ES kopā ar transatlantiskajiem partneriem jāsāk ieviest sankcijas pret "ēnu flotes" kuģiem, kā arī jāaizliedz degvielas uzpildīšanas un Krievijas naftas produktu uzglabāšanas pakalpojumi "ēnu flotei". Patlaban šis ir veids, kā apiet sankcijas, un tas ir jānovērš," uzsvēra Braže.

Tikšanās laikā ministri pārrunāja arī reģiona drošībai, labklājībai un attīstībai nozīmīgus un aktuālus jautājumus. Visi ministri ir vienoti nostājā par to, ka jāturpina sniegt palīdzība Ukrainai līdz tās uzvarai. Ministri pārrunāja arī prioritātes saistībā ar gaidāmo Ukrainas miera samitu Šveicē 15. un 16.jūnijā, gan NATO samitu Vašingtonā no 9. līdz 11.jūlijam.

Darba vizītes laikā notika Latvijas un Norvēģijas ārlietu ministru divpusējā tikšanās. Braže atzinīgi novērtēja un pauda gandarījumu par Norvēģijas un Eiropas Savienības (ES) noslēgto jauno Drošības un aizsardzības partnerību.

"Norvēģija ir kļuvusi par ES stratēģisko partneri drošības un aizsardzības jomā, kas ir nozīmīgs ilgtermiņa ieguldījums ES un Norvēģijas iedzīvotāju drošībā. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ES ir sevišķi svarīgi stiprināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem globālā mērogā. Partnerība stiprinās sadarbību, piemēram, kritiskās infrastruktūras noturības un zemūdens infrastruktūras aizsardzībā. Tāpat tā paredz praktisku sadarbību tādās jomās kā kiberdrošība, cīņa pret ārvalstu iejaukšanos demokrātiskos procesos, tai skaitā dezinformāciju. Jaunā partnerība ietver sadarbību arī Ukrainas atbalstam," skaidro Braže.

Ministri pārrunāja arī stratēģiskus un praktiskus jautājumus par Baltijas jūras valstu padomes turpmāko attīstību un darba organizēšanu, stiprinot šī formāta lomu efektīvam politiskam dialogam reģionam svarīgos jautājumos, īpaši ar drošību un aizsardzību saistītos jautājumos.

Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sanāksmi Porvo kā padomes prezidējošā valsts organizēja Somija. Ministri apsveica Somiju ar sekmīgu padomes prezidentūras noslēgumu un ieguldījumu, īstenojot izvirzītās prezidentūras prioritātes - visaptveroša drošība, gatavība krīzēm un noturība, fokusējoties civilo aizsardzību, tai skaitā agrās brīdināšanas sistēmas, civilā aizsardzība klimata pārmaiņu kontekstā, pārrobežu informācijas apmaiņa, cīņa pret vardarbību pret bērniem un bērnu kontrabandu, kā arī Ukrainas bēgļi.

Klātesošie kopā ar padomes jaunatnes forumu pārstāvjiem dalījās redzējumā par jauniešu iesaisti politikas procesos, uzsverot jauniešu lomu politikas izstrādē un Eiropas identitātes stiprināšanā.

Sanāksmes noslēgumā klātesošie pieņēma kopīgu deklarāciju, kurā pauda visstingrāko nosodījumu Krievijas nelikumīgajai, nepamatotajai un neizprovocētajai agresijai un karam pret Ukrainu. Padome pauda dziļas bažas par Krievijas veiktajām hibrīdoperācijām, tostarp sabotāžām un vardarbības aktiem, kas veikti Baltijas jūras reģionā. Šīs darbības ietver dezinformācijas kampaņas, ļaunprātīgas kiberdarbības, elektroniskos traucējumus un darbības, kuru mērķis ir degradēt kritisko infrastruktūru. Padome nosoda arī Krievijas un Baltkrievijas migrācijas instrumentalizācija uz kaimiņvalstu robežām valstīm.