Pieaug spriedze Armēnijas un Baltkrievijas attiecībās – abas valstis atsauc savus vēstniekus

"Ņemot vērā situācijas attīstību, mūsu vēstnieks Erevānā atgriežas Minskā," režīma kontrolētajai ziņu aģentūra BELTA pavēstījis Baltkrievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Armēnija paziņojusi, ka diplomātisko konfliktu izraisījis Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko atbalsts Azerbaidžānai, kas pērn atkaroja līdz tam armēņu kontrolēto Kalnu Karabahu.

Tiekoties ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu Lukašenko viņam atgādināja abu tikšanos pirms Baku atguva kontroli pār Kalnu Karabahu.

"Tolaik mēs par to pie pusdienām runājām filozofiski un nonācām pie secinājuma, ka šo karu var uzvarēt," norādīja baltkrievu diktators, piebilstot, ka tagad šo uzvaru nepieciešams noturēt.

Turklāt Lukašenko Azerbaidžānas militāro operāciju nosauca par atbrīvošanās karu.

Azerbaidžāna pērn zibensofensīvā sagrāba vairākas desmitgades pastāvējušo "de facto" neatkarīgo Kalnu Karabahas armēņu republiku, un visi tās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju devās bēgļu gaitās.

Kalnu Karabahas zaudēšana izsaukusi Armēnijā politisko krīzi, un mēnešiem ilgi valstī turpinās protesti, kuru dalībnieki pieprasa premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos, vainojot viņu pārāk lielā piekāpībā Azerbaidžānai.

Trešdien kārtējās protesta akcijas laikā aptuveni 100 cilvēki tika aizturēti, bet vairāki desmiti guvuši ievainojumus.

Savukārt Pašinjans notikušajā vaino Krieviju, kuras tā dēvētie miera uzturētāji atteicās iejaukties, kad Azerbaidžāna sāka savu uzbrukumu, kā arī Maskavas vadīto Kolektīvās drošības līguma organizāciju (ODKB), kuras atsevišķi locekļi atbalstīja Azerbaidžānu, nevis Armēniju.

Trešdien viņš paziņoja par nodomu izstāties no šīs organizācijas.

Pašinjans arī izteicies, ka neapmeklēs Baltkrieviju, kamēr diktators atradīsies pie varas.