Latvijā izstrādā inovatīvu līdzekli priežu aizsardzībai

Kāpēc izgudrot līdzekli?

Jansons skaidro:

“Pirmajā gadā pēc mežizstrādes ieteicams nestādīt priežu stādus, jo tieši tad kukainīšu ir visvairāk.

Taču, ja neiestāda, tad ir vietas, kur ir ļoti izteikts aizzēlums, viss ātri aizaug ar avenēm un citi augiem. Vēlāk ir grūtāk sastādīt un panākt, lai jaunie kociņi izdzīvotu, lai tos nenomāc pārejā veģetācija. Tāpēc, lai izvairītos no smecernieka uzbrukumiem, mazo priežu stādu stumbriņus, apstrādā ar repelentiem.

Parasti tas notiek kokaudzētavā pirms vešanas uz mežu. Pagaidām, vienkāršākās un iedarbīgākās apstrādes, ir ar ķīmiskiem preparātiem – insekticīdiem. Taču Eiropā cenšas, lai iespējami mazāk ķīmijas tiek izmantots, it sevišķi mežā. Tāpēc ir jāmeklē alternatīvi risinājumi.”

“Šis pētījums par videi un cilvēkam nekaitīgu augu aizsardzības līdzekli – repelentu, Latvijā ir jauns un unikāls,”

saka Jansons. “Silavas pētnieki agrāk ir testējuši citās valstīs izstrādātus risinājumus. Piemēram, pārbaudot līdzekli uz vaska bāzes, bet izrādījās, ja ir pārāk karsta vasara, tad tas kūst un notek lejā zemē. Ja kukaiņu ir daudz, tad ilgstoši šis līdzeklis nenodrošinās pietiekamu aizsardzību. To, ko citi izstrādājuši, pārbaudām arī tādēļ, lai savos pētījumos nedublētu – ja darbojas vāji – tad šajā virzienā nav jēgpilni turpināt, ja labi – tad to tāpat var izmantot un nav vajadzīgi papildus pētījumi. Savukārt, ja ir redzami trūkumi esošā piedāvājuma klāstā, kurus potenciāli varētu novērst – ir jēga pētīt.”

“Vasaras kafejnīca” smecerniekam

“Ja vaboļu daudz, tad apstrādi var atkārtot otrajā gadā, kad stādi jau ir mežā, bet parasti, pietiek ar to, kas uzklāts kokaudzētavā,” bilst Jansons. “Kokaudzētavā apstrādi var veikt daudz vieglāk, jo tūkstošiem stādu vienuviet. Ar smidzinātāju pāriet dobei un viss apstrādāts, bet mežā tas ir darbietilpīgāk un laikietilpīgāk.”

Zinātne, ja pētnieks spēj izskaidrot vienkārši un pat ar humoru, kļūst ikvienam pievilcīgi saprotama lieta.

“Izgudrojot kaut ko jaunu, projekta pirmajā fāzē nozīmē lasīt daudz grāmatu un pētījumu par to, kas kukaiņiem varētu patikt vai nepatikt, kā tie dzīvo, kas tos ietekmē," 

pētījumu sākumu raksturo Jansons. “Jāsaprot, kas tos atbaida, piemēram, kādas ir augu izdalītās vielas, kas ir zināmas no citiem pētījumiem. Tālāk jau ir testu fāze. Pirmie izmēģinājumi notiek pavisam nelielos apjomos: uzliekot līdzekļu variantus uz nedaudzu kociņu mizas un pieliekot smecernieku blakām, un tad vērojot, vai tas vispār reaģē vai nereaģē. Pietiek ar pārīti smecernieku. Ja vabole gribēs ēst – ēdīs, ja ne – tāpat jau ēdīs, bet salīdzinoši ļoti maz, jo nomirt negribas.”

Tālāk tiek atlasīti nākamās pētījumu fāzes kandidāti – vielas, kas izskatās, ka varbūt nepatīk vabolei, testi turpinās. “Mēs tos nosaucām par “vasaras kafejnīcu””, ar humoru saka Jansons.

”Proti, visas vasaras garumā, laboratorijā atrodas stādiņi, kas ir apsmērēti ar cerīgākajiem aizsardzības līdzekļu variantiem vai arī bez tiem. Ik pa laikam maina smecerniekus uz “svaigiem”, jo viņu dzīves cikls laboratorijā nav pārāk garš. Regulāri pārbaudām, cik ilgā laikā, cik un kādi bojājumi ir. Vasaras beigās var izdarīt secinājumus – vai kaut kas darbojas vai tomēr nē. Šo fāzi esam pabeiguši 2023.gadā.

Viena no receptēm izskatījās, ka ir cerīga, jo bojājumu tiešām ir ļoti maz. Tagad sākām nākamo fāzi – pārbaudīt kā repelents darbojas dabā.

Ar to, ko esam izveidojuši, stādus apstrādā reālos apstākļos kokaudzētavā, un sastāda dažādās vietās mežā – izcirtumos. Tālāk nepieciešams regulāri pārbaudīt, vai līdzeklis darbojas arī rūpnieciskos apjomos. Šobrīd sekojam līdz kā izskatās – vai tiešām aizsardzība tiks nodrošināta reāli rūpnieciskā vidē? Vai tomēr ir kaut kas, kas jāuzlabo vai tamlīdzīgi. Zinātniskais darbs turpinās.”

Līdzeklim var būt liels potenciāls

“Potenciāli šādam, Latvijā izgudrotam un radītam līdzeklim, ir liels tirgus Skandināvijas valstīs: Zviedrija, Somija, Norvēģija un arī Lielbritānija,” zinātnieks izsaka pamatotas cerības.

“Visām valstīm, kur mežu atjauno stādot, ir nepieciešami stādu aizsardzības līdzekļi, un, ja tas, kas mums sanāks, ir kaut drusku labāks par to, kas šobrīd ir, rezultāts būs labs!

Repelents ir labs no vides viedokļa, tas jau tagad ir skaidrs, bet jautājums ir par ražošanas izmaksām, kas ir ceturtā pētījumu fāze. Jāizpētī kā līdzekli varētu efektīvi ražot. Ļoti svarīgi, lai cena būtu konkurētspējīga. Ja tas izdosies, tad no Latvijas viedokļa – būs labs eksporta tirgus.”

Izgudrojums pagaidām tiek turēts noslēpumā. “Līdzeklis tiek veidots, izmantojot komponentus, ko paši augi dabīgi izmanto pret kaitēkļiem,” neko vairāk Jansons atklāt arī nedrīkst. Vielas tiek ekstrahētas no augiem un kļūst par bāzi aizsardzības līdzeklim priežu stādiem.

Kopējais projekta finansējums ir 326 337,79 eiro. Pētījums noslēgsies 30.06.2025. un ar tā rezultātiem varēs iepazīties LVMI "Silava" un citu projekta partneru mājas lapās, kā arī meža nozares semināros.

* Dabai un cilvēkam nekaitīga skuju koku stādu aizsardzības līdzekļa pret dendrofāgo kukaiņu radītajiem bojājumiem izstrāde un aprobēšana (Eiropas Lauksaimniecības fonds, Nr. 22-00-A01612-000019).

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.