Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Divkārtējā olimpiete Zirne uzvarējusi tiesvedībā pret IZM

Latvijas kamaniņu braucēja Ulla Zirne 2022. gadā.
Latvijas kamaniņu braucēja Ulla Zirne 2022. gadā. Foto: Edijs Pālens/LETA

Bijusī kamaniņbraucēja Ulla Zirne uzvarējusi tiesvedībā pret Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), vēsta LTV sporta studija.

Valsts Zirnei neesot izmaksājusi 18 300 eiro. Bijusī sportiste saņēma daļu no šīs summas no IZM – 6600 eiro. Zirnes prasību par atlikušo summu izskatīja Administratīvā rajona tiesa Rīgā. Kā ziņo LTV sporta studija, tiesas spriedums Zirnei ir labvēlīgs. IZM būs jāizmaksā vairāk nekā 11 tūkstošus eiro.

Sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) Zirne pastāstīja, kāpēc viņa sāka tiesvedību: "Es droši vien gribētu uzsvērt to, kāpēc es šo visu darīju. Es redzēju visas šīs problēmas. Es redzēju, cik sportists ir neizdevīgā situācijā un īsti neko nevar darīt. Tajā brīdī, kad sāc uzdot jautājumus, kad sāc kļūt neērts, tad vairs nav citas opcijas, kā beigt karjeru, un tad arī attiecīgi var uzsākt tiesas procesus."

Zirne ir divkārtējā Ziemas olimpisko spēļu dalībniece. 2022. gadā viņa noslēdza savu 18 gadus ilgo kamaniņu braucējas karjeru.

"Būt sportistam Latvijā diemžēl nedod drošības sajūtu, stabilitāti un garantiju, ka ieguldītais darbs un rezultāti nesīs arī paredzamus ienākumus, lai izdzīvotu un varētu plānot savu dzīvi uz priekšu," savu lēmumu skaidroja tobrīd 26 gadus vecā Zirne. "Šādi var dzīvot, kamēr esi pavisam jauns, kad nav jāmaksā rēķini un jādomā par nākotni. Taču šobrīd ir laiks meklēt jaunus izaicinājumus dzīvē."

"Šo astoņpadsmit gadu laikā, ko pavadīju profesionālajā sportā, vienmēr esmu izjutusi pateicību par visu, kas ar mani notika. Mana aizrautība saistībā ar kamaniņu sportu vienmēr devusi daudz enerģijas un prieka, kopš es astoņu gadu vecumā pirmo reizi iepazinu sporta pasauli. Vienlaikus zināju, ka neesmu tipiska sportiste, bet visu šo gadu laikā spēju skriet pret straumi, lauzt stereotipus, spītēt traumām un saglabāt cīnītājas garu. Tomēr ir svarīgi būt patiesam pašam pret sevi un pamanīt brīdi, kad pienācis laiks ieguldīt savu enerģiju citā virzienā. Man ir svarīgi, ka ir skaidri spēles noteikumi, ka mans darbs tiek adekvāti novērtēts un mans finansiālais stāvoklis nav atkarīgs no citu cilvēku dažādu nesaprotamu un neprognozējamu lēmumu pieņemšanas," savu viedokli pamatoja Zirne.

2014. gadā Zirne izcīnīja 18.vietu sieviešu individuālajās sacensībās savās pirmajās olimpiskajās sacensībās Sočos. Savukārt 2018.gadā XXIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā viņai12.vieta sieviešu sacensībās un sestā vieta komandu stafetē.

2012. gadā viņa ieguva pirmo nozīmīgo godalgu - trešo vietu pirmajās Pasaules Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Austrijas pilsētā Insbrukā, kur viņa atklāšanas ceremonijā arī nesa Latvijas karogu. Togad Zirnei arī pirmā vieta Pasaules kausa kopvērtējumā jauniešu konkurencē.

Zirne uzvarējusi junioru Pasaules čempionātā komandu stafetē Lillehammerē, Norvēģijā 2015.gadā. Pēc dalības savās otrajās olimpiskajās spēlēs 2019.gadā viņa ieguva sesto vietu pasaules čempionātā Vinterbergā, Vācijā, kā arī trešo vietu 2020.gada Eiropas čempionātā komandu stafetē Lillehammerē.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu