NATO jāuzņemas vadošā loma atbalsta organizēšanā Ukrainai, uzsver Stoltenbergs

Viņš atzīmēja, ka tā dēvētā Bukarestes devītnieka valstu sanāksmē daudz runāts par gaidāmo alianses samitu Vašingtonā, ASV, un par to, kā nākotnē padarīt NATO atbalstu Ukrainai intensīvāku.

NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka Bukarestes devītnieka valstis spēlē svarīgu lomu NATO atturēšanas un aizsardzības politikas īstenošanā. Šajās valstīs atrodas deviņas paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Tāpat Bukarestes devītnieka valstis piedalās dažādos citos atturēšanas un aizsardzības pasākumos, kā arī sniedz ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.

Stoltenbergs klāstīja, ka kopš 2019.gada Ukraina ir būtiski pastiprinājusi NATO kolektīvās aizsardzības sistēmu - izstrādāti visdetalizētākie aizsardzības plāni, kādi ir bijuši kopš aukstā kara sākuma. Tāpat nodrošināti ātrās reaģēšanas spēki, kurus var atbalstīt gan no gaisa, gan no jūras. Visās sabiedroto valstīs palielināti aizsardzības tēriņi.

"Nav nekādu šaubu, ka mēs esam gatavi aizstāvēties, novērst jebkuru ienaidnieku uzbrukumus. Mums ir resursi, spējas un zināšanas, kā arī politiskā griba aizstāvēt visas alianses biedrus," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Pēc viņa paustā, no NATO samita Vašingtonā tiek sagaidīts, ka dalībvalstis pieņems lēmumus par tālāku atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšanu, par to, ka NATO jāuzņemas vadošā loma atbalsta organizēšanā Ukrainai. Tāpat tiek sagaidīts, ka tiks apstiprināts ilgtermiņa finansiālais Ukrainas atbalsta plāns.

"Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā sabiedrotie ir nodrošinājuši militāro atbalstu 40 miljardu eiro apmērā gadā. Šī atbalsta intensitāte ir jāsaglabā, cik vien ilgi tas ir iespējams. Ilgtermiņa atbalsts Ukrainai būs skaidra norāde [režīma līderim] Putinam, ka viņš nevar vienkārši nogaidīt, kamēr šis atbalsts aptrūks," teica Stoltenbergs.

LETA jau rakstīja, ka Rīgā otrdien pirmo reizi notika NATO Austrumu flanga valstu samits, kurā tikās tā dēvētais Bukarestes deviņnieks, kas tika izveidots 2015.gadā kā platforma Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas pārstāvju apspriedēm.