Igaunijas parlaments nosoda Gruzijas valdību un parlamentu par "ārvalstu ietekmes" likumu

Rīgikogu paziņojums "Par demokrātijas krīzi Gruzijā" tika pieņemts ar 57 balsīm par un 13 pret.

Paziņojumā norādīts, ka, neraugoties uz plašiem protestiem, Eiropas Savienības (ES) un Gruzijas sabiedroto aicinājumiem un Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili veto, 28.maijā Gruzijas parlaments ar valdošās partijas "Gruzijas sapnis" balsīm pieņēma likumu par "ārvalstu ietekmes caurskatāmību", kas tapis, iedvesmojoties no Krievijas tā dēvētā ārvalstu aģentu likuma, kuru Putina režīms izmanto, lai apspiestu pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļus un politisko opozīciju.

ES, Eiropas Padomes Venēcijas komisija, kā arī Gruzijas pilsoniskā sabiedrība uzsver, ka likums ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, jo tas pārkāpj tiesiskuma, likumības un proporcionalitātes, kā arī nediskriminācijas principus, teikts paziņojumā.

Rīgikogu nosoda Gruzijas valdības un parlamenta vairākuma rīcību, pieņemot šo likumu, kā arī aicina Gruzijas parlamentu un valdību nekavējoties to atcelt.

Igaunijas parlaments arī aicina Gruzijas valdību pārtraukt vardarbību pret demonstrantiem, pilsonisko sabiedrību un opozīcijas politiķiem, veikt tiesisku izmeklēšanu attiecībā uz varasiestādēm un personām, kas izmantojušas vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem, pildīt solījumu veicināt tiesiskumu un aizsargāt cilvēktiesības, kā arī īstenot reformas, kuras pieprasa lielākā daļa Gruzijas iedzīvotāju un kuras ir priekšnoteikums, lai pievienotos ES.

Paziņojumā uzsvērts, ka tik ilgi, kamēr Gruzijas valdība un parlaments nav sākuši risināt demokrātijas krīzi, ievērojot tiesiskumu un pilsoņu tiesības, nav atgriezušies pie reformu un demokratizācijas programmas, par kuru panākta vienošanās ar ES, un nav atcēluši likumu par ārvalstu ietekmes caurskatāmību, Rīgikogu uzskata, ka Igaunijai nepieciešams Eiropadomē bloķēt visus turpmākos procesus saistībā ar Gruzijas iestāšanos ES, iesaldēt attīstības sadarbību ar Gruzijas valsts iestādēm un tai paredzētos līdzekļus izmantot Gruzijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam.

Rīgikogu arī uzskata par nepieciešamu ierosināt Eiropadomei piemērot sankcijas, tostarp iebraukšanas aizliegumu Eiropas Savienībā, Gruzijas valdības locekļiem, Gruzijas parlamenta vadošajām amatpersonām un partijas "Gruzijas sapnis" dibinātājam Bidzinam Ivanišvili, vadībai un parlamenta frakcijai. Ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, Rīgikogu vēlas, lai Igaunijas valdība šīm personām nosaka sankcijas, tostarp iebraukšanas aizliegumu Igaunijā.

Igaunijas parlaments arī vēlas, lai Igaunija ierosina Eiropadomei noteikt sankcijas Gruzijas varas struktūru un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, kuri ir iesaistīti Gruzijas iedzīvotāju miermīlīgo demonstrāciju vardarbīgā apspiešanā un Gruzijas opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, Rīgikogu uzskata, ka Igaunijas valdībai jānosaka sankcijas šīm personām.

Rīgikogu arī uzskata par nepieciešamu, lai Igaunija Eiropadomē atbalstītu bezvīzu režīma iesaldēšanu starp Gruziju un Eiropas Savienību līdz brīdim, kad tiks atcelts likums par "ārvalstu ietekmi".

"Rīgikogu pauž cieņu drosmīgajiem Gruzijas iedzīvotājiem, kuri iestājas par Gruzijas demokrātisko un proeiropeisko nākotni," teikts paziņojumā.

Jau ziņots, ka likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un opozīcijas aktīvistus, kas kritizē Kremli.

Gruzijas valdošajai partijai "Gruzijas sapnis" arvien biežāk tiek adresēti pārmetumi par Gruzijas novirzīšanu no Rietumu trajektorijas un atgriešanos Krievijas orbītā. Taču "Gruzijas sapnis" uzstāj, ka esot apņēmības pilna atbalstīt Gruzijas tiekšanos uz Eiropu, un apgalvo, ka likums nodrošināšot caurskatāmību attiecībā uz Rietumu finansētām grupām, kas, kā apgalvo partija, grauj valsts suverenitāti.

Desmitiem Gruzijas tiesību aizsardzības grupu un mediju organizāciju ir solījušas neievērot likumu un plāno vērsties valsts konstitucionālajā tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Gruzijas aktīvisti, neatkarīgie žurnālisti un opozīcijas politiķi apsūdz valdību saskaņotā vardarbības un draudu kampaņā pret nevalstisko organizāciju vadītājiem.

Valstī valda liela spriedze pirms oktobrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām, kas tiek uzskatītas par nozīmīgu pārbaudījumu demokrātijai.

Gruzijas vēlme kļūt par ES dalībvalsti ir nostiprināta tās konstitūcijā, un saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām to atbalsta vairāk nekā 80% iedzīvotāju.