SIF pieprasa "Re:Baltica" atmaksāt 36 590 eiro. Medijs lēmumu pārsūdzēs

"Re:Baltica" nepiekrīt SIF lēmumam, un to uzskata par politisku, nevis juridisku, aģentūrai LETA teica "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga. Medijs par lēmumu saņēma informāciju pusotru stundu pirms SIF rīkotā preses pasākuma un ir apņēmies to pārsūdzēt "visās iespējamās institūcijās".

SIF ieskatā, nav pietiekami, ja TV3 pārraidītās raidījumu sērijas fragmenti, kur cilvēki runā svešvalodās, ir titrēti latviski. Ja šie raidījuma fragmenti nav ieskaņoti jeb dublēti latviski, tas esot uzskatāms par saturu svešvalodā.

Pūce klāstīja, ka "Re:Baltica" gadījums esot pirmais, kad tiek pārkāpts programmas mērķis. "Re:Baltica" projekta pieteikumā neesot bijis rakstīts, ka saturs būs svešvalodā, tāpēc vērtētāji to nav varējuši secināt un laikus norādīt uz vajadzību veikt precizējumus. SIF pārkāpumu konstatēja pēc tam, kad "Re:Baltica" iesniedza gala atskaiti.

"Droši vien tā kļūda bija, ka ["Re:Baltica"] nepajautāja mums, un mēs nepajautājām ["Re:Baltica"]," izteicās Pūce.

Ar projekta īstenotāju noslēgtais līgums paredz, ka pārkāpuma gadījumā medijam jāatmaksā finansējums daļējā apmērā vai pilnībā. SIF izvēlējās pieprasīt daļēju atmaksu, jo "nesaskata ļaunprātību". Lai aprēķinātu atmaksājamā finansējuma apmēru, SIF izstrādājis jaunu metodoloģiju - atmaksājamā summa ir proporcionāla tam satura apjomam, kas nav valsts valodā.

Atbilstoši SIF lēmumam, visvairāk satura krievu valodā bija dokumentālā seriāla pirmajā sērijā - 70,2% no kopējā sērijas ilguma. Otrajā sērijā krievu valoda izmantota 34,9% no kopējā tās ilguma, bet trešajā - 48,8%. Vismazāk krievu valoda izmantota ceturtajā sērijā - 3,6% no kopējās sērijas bija krievu valodā. "Ja tas būtu teikums vai divi, iespējams, tik skrupolozi neskatītos," izteicās Pūce.

"Re:Baltica" savā atskaitē esot sniegusi "proaktīvu skaidrojumu", ka izvēlējušies subtitrus, lai sabiedrība labāk uztvertu saturu. Tā esot ieteikusi televīzijas kompānija.

Pūce uzsvēra, ka nosacījumi neliedz ievākt informāciju no cilvēkiem citā, nevis latviešu valodā. "Jautājums, kā šī informācija pēc tam tiek novadīta līdz skatītājam," viņa sacīja, piebilstot, ka subtitri ir papildu informācijas nodošanas rīks, līdzīgi kā surdotulkojums. Ja "Re:Baltica" saturu krievu valodā būtu dublējusi latviski, tas nebūtu pārkāpums.

MAF nosacījumi "ļoti strikti pasaka", ka var tikt atbalstīts saturs tikai latviešu valodā. "Ja pieļaujam izņēmumu vienā gadījumā, mums ir jāpieļauj izņēmumi arī citos gadījumos. Kurā brīdī tad mēs novelkam to robežu? Valsts pārvaldei nav tiesības pēc saviem ieskatiem izvērtēt likuma piemērošanas atbilstību," izteicās Pūce.

Viņasprāt, ja SAF "pēc saviem ieskatiem" vērtētu, kurā brīdī piemērotu normu un kurā nē, tas "pilnīgi noteikti nebūtu" pašu mediju interesēs. Pūce pieļauj, ka nākamā perioda MAF nolikuma izstrādē varētu notikt diskusija, vai palikt pie satura tikai latviešu valodā vai pieļaut kādas atkāpes.

Viņa apgalvoja, ka SIF iepriekš nav apstiprinājis projektus, kuros izmantoti subtitri, vismaz "ne tik nozīmīgā apjomā", ka to darīja "Re:Baltica". MAF piešķir naudu projekta realizēšanai latviešu valodā, taču tas neliedz medijam radīto saturu izmantot citiem projektiem par citu finansējumu.

Savukārt Jemberga aģentūrai LETA teica, ka "ar šo lēmumu SIF pēc būtības pasaka, ka runāt par kaut ko šajā valstī drīkst tikai latvieši un tikai tie, kas labi pārvalda latviešu valodu".

"Iedomājaties dokumentālo filmu, kurā par šķelšanos starp krieviem runā latvieši. Tā ir propogandas filma, tā nav dokumentālā filma," teica Jemberga, norādot, ka runa ir "par godīgu attieksmi un industrijas praksi".

Jemberga ir pārliecināta, ka tiktu zaudēts autentiskums, ja titru vietā teikto dublētu latviešu valodā.

"Vienā epizodē ir [partijas "Stabilitātei" līdera Aleksandra] Rosļikova tikšanās ar Krievijas pensionāriem Latgalē. Tur runā daudz cilvēki vienlaikus. Ja mēs sāktu šo dublēt, mums iznāktu lēts amatieru teātris, nevis reālās vides atspoguļojums, kas ir dokumentālā kino princips," pauda žurnāliste.

Kā liecina informācija SIF tīmekļvietnē, pērn pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" projekts "Mobilā redakcija Daugavpilī" MAF konkursā atbalstīts ar 18 300 eiro, savukārt projektam "Šķelšanās" piešķirti 92 915 eiro.