Putins ar likuma palīdzību apņēmies pasargāt sev lojālos oligarhus (1)

"Šeit ir jābūt kādiem veselīgiem ierobežojumiem, un mēs runājam par to ar biznesa pārstāvjiem. Es atbalstu to, lai šāds lēmums tiktu pieņemts nevis prezidenta rīkojuma, bet likumdošanas līmenī," teica diktators.

Putins norādīja, ka pašlaik Ģenerālprokuratūra pieprasa nodot valstij tikai tos uzņēmumus, kuri privatizēti nelikumīgi.

"Ņēma naudu no valsts bankām, lēti iegādājās kaut kādus aktīvus, pēc tam no šiem aktīviem neatdeva valsts bankām kredītus. Tā ir zagšana," teica Putins.

Viņš skaidroja, ka privatizācijas laikā valsts īpašumi, kuriem nav "krimināla rakstura", nedrīkst būt Ģenerālprokuratūras interešu vidū.

Putins pauda pārliecību, ka varasiestādes izstrādās jaunos grozījumus likumdošanā, kas ierobežos nacionalizāciju. Viņš gan neizklāstīja kritērijus, kas paredz uzņēmumu īpašniekiem aizsargāt uzņēmumus no to nonākšanas valsts rīcībā.

Privāto aktīvu nacionalizācijas gadījumi strauji pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma. 2022.-23. gados valsts kontrolē nonākuši vairāk nekā 180 uzņēmumi. "Novaya Gazeta. Europa" un "Transparency International" norāda, ka visbiežāk nacionalizētas militāri rūpnieciskā kompleksa un mašīnbūves, pārtikas un zivjrūpniecības, ostu un nekustamo īpašumu kompānijas.

Nereti nacionalizēti arī valsti pametušo uzņēmēju aktīvi.

Tiek norādīts, ka Krievijai ir svarīgi kontrolēt uzņēmumus, kas darbojas kara labā. Kā norādīja "Transparency International" Krievijas nodaļas direktors Iļja Šumanovs, varasiestādēm ir interesants arī īpašums un zeme, it īpaši Maskavā, Piemaskavā, Sanktpēterburgā un dienvidu reģionos, jo tas ļauj kontrolēt arī nozvejas kvotas, kā arī floti.

Paredzams, ka ar šādiem likuma grozījumiem tiks panākts, ka tikai Putinam un viņa režīmam lojālie biznesmeņi varēs būt droši par savu kompāniju saglabāšanu īpašumā. Pārējiem uzņēmējiem tas nozīmēs to, ka agri vai vēlu valsts būs tiesīga konfiscēt viņiem piederošos aktīvus.