"Rekordists ar mīnusiem." Sociālo tīklu lietotāji komentē EP vēlēšanu rezultātus (4)

Vēlēšanas rezultāti šoreiz esot ļoti cienīgi. Es esmu patīkami pārsteigs. Gan jau cilvēki, ieraugot pēdējo aptauju rezultātus, izdomāja, tomēr, nobalsot ar galvu nevis ar sirdi.

— Ruslans Tarasovs (@rtarasovs) June 9, 2024

No kopējā skaita kas piedalījās vēlēšanās.....
Noteikti iegāza tas, ka tika ietekmēti neizlēmušie ar "neizmest balsi" un nepiedalīšanās debatēs

— Man (@MakeDiyWood) June 9, 2024

Apsveicu, tautieši! 😍🇱🇻🇪🇺
Kopumā jau rezultāti ir ļoti labi - ievēlēti vairs tikai 2 krievu vateņi. Iepriekš bija 3! Patiesībā jau tikai 1 īsts urla. Tas otrs tāds puvis kartupelis, kam vate tuva!#eiropasvēlēšanas2024#EUelections2024

— Jānis Bukšs (@MrBukss) June 9, 2024

Nu ko lai saka, Kariņš tā sirsnīgi ticis pastrīpots ārā no biļetena #eiropasvēlēšanas2024 pic.twitter.com/qklwy0ZzA8

— Laura Krastiņa (@krastina_lauraa) June 9, 2024

Es nespēju saprast par ko pārdzīvoju vairāk - Vilis EP VAI Maija saeimā 😩 #eiropasvēlēšanas2024

— Laura (@B_K_Laura) June 9, 2024

Krištopāns? Really? Divi Ušakovi. #eiropasvēlēšanas2024

— Gints (@cookieisdark) June 9, 2024

Pozņaks neuzmetīs AS un tas dos Meroni / Šķēles sarakstam daudz jaunu balsu pašvaldību vēlēšanās. Pozņaks ir AS džokers.

— Alberts Jodis (@AlbertsJodis) June 9, 2024

Priecē @KustibaPar godpilnā pēdējā vieta. Nākošajās vēlēšanās analoģisku rezultātu novēlam arī @Progresivie !

— Artis Dobrājs 🇺🇦 Nepareizais (@artis_dobrajs) June 9, 2024

Izskatās, ka lidotājs ir rekordists ar mīnusiem šajās velēšanās 🎉

— Emīls (@EmilsZ) June 9, 2024

Gerhards pēc ilgāka pārtraukuma startēja vēlēšanās un... palika pēdējais.

— hansa_lv (@hansa_lv) June 9, 2024

Un kā tad nobalsoja pats mazākais vēlēšanu iecirknis Latvijā pēc balsotāju skaita? Ķepovā(pāris kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju) uz vēlēšanām tomēr aizgāja 25 pilsoņi. 5 balsis LPV, 5 balsis ZZS, 4 balsis Saskaņai, 3 balsis Jaunlatviešiem. Par Vienotību vai NA - 0.

— Arnis Krauze (@arniskrauze) June 9, 2024

Pēc vēlēšanu rezultātiem rodas jautājums par "Par" turpmāko eksistenci. Jaunais sauklis varētu būt - @KustibaPar - mēs beidzot visiem riebjamies.

— Dāvids Zalāns (@DavidsZalans) June 9, 2024

Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

Savukārt zem 1% balsu saņēmusi partija "Tauta. Zeme. Valstiskums", kas ieguva 0,58% vēlētāju atbalstu, kā arī "Tautas varas spēks", kas ieguvis 0,34%, un kustība "Par!", kas saņēmusi 0,32% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

No JV ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA - Roberts Zīle un Rihards Kols.

LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ivars Ijabs, AS - Reinis Pozņaks, "Progresīvos" - Mārtiņš Staķis, "Saskaņu" - Nils Ušakovs, bet LPV - Vilis Krištopans.

Jau ziņots, ka vēlētāju aktivitāte Latvijā esošajos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņos šajā gadā sasniegusi 37,76% liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.

Tas ir par 42 975 vēlētājiem vairāk nekā 2019.gada EP vēlēšanās, kad vēlētāju aktivitāte Latvijas iecirkņos bija 33,4%

Kopumā EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju, tostarp 1,362 miljoni vēlētāju Latvijā un 178 761 vēlētājs ārzemēs. Savukārt 2019.gadā kopējais balsstiesīgo skaits bija 1,415 miljoni, tostarp 1,411 miljoni vēlētāju Latvijā, kā arī 3235 vēlētāji ārzemēs.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (P) sociālajos tīklos skaidro, ka vairāk nekā 170 000 Latvijas pilsoņu ārzemēs, kas pieskaitīti balsstiesīgajiem, būtiski mazinājuši vēlēšanu aktivitātes rādītāju gan Rīgas vēlēšanu apgabalā, kam pieskaita ārzemju iecirkņus, gan Latvijā kopumā.

Vienlaikus 2019.gada EP vēlēšanās iedzīvotājiem balsošanai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs bija nepieciešams reģistrēties iepriekš.

Cepurītis akcentē, ka, lai arī ārvalstu iecirkņos nobalsojušo skaits pieaudzis, kā balsstiesīgi tajos pieņemti 179 761 pilsonis, un CVK datos tas radījis aktivitātes rādītāja samazinājumu šai grupai par 87,54 procentpunktiem.

CVK dati liecina, ka aktivitāte Rīgas iecirkņos, neieskaitot ārzemju iecirkņus, šajās EP vēlēšanās bija 36,96%, savukārt 2019.gadā šis rādītājs bija 39,15%.

Savukārt Rīgas vēlēšanu apgabalā, ieskaitot vēlēšanu iecirkņus ārzemēs, kur vēlētāju aktivitāte bijusi niecīga, kopējais Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju aktivitātes rādītājs šajā gadā bijis 26,7%.

Tikmēr Vidzemē vēlētāju aktivitāte 2024.gada vēlēšanās bija 44,44%, kas ir vairāk nekā 2019.gadā, kad nobalsoja 36,07% balsstiesīgo Vidzemes vēlētāju. Arī Latgalē vēlētāju aktivitāte pieaugusi līdz 24,9%, salīdzinājumā ar 2019.gadu, kad aktivitāte bija 23,57%.

Zemgalē šajā gadā nobalsojuši 38,04% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kamēr 2019.gadā šis rādītājs bija 29,55%. Savukārt Kurzemē kopumā nobalsojuši 38% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, bet 2019.gadā šis rādītājs bija 30,13%.

LETA jau ziņoja, ka CVK svētdienas pēcpusdienā precizētā informācija liecina, ka 2024.gada EP vēlēšanās ir nobalsojuši 521 219 vēlētāji jeb 33,82% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.