Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

VIDEO Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu paziņošana

Balsu skaitīšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās 78. vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.
Balsu skaitīšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās 78. vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Foto: Ieva Leiniša/LETA

9. jūnija vakarā īsi pirms pusnakts notiek Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu nakts pasākums. Pusnaktī uz pirmdienu, 10. jūniju, būs zināmi vēlēšanu rezultāti. 

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti būs zināmi līdz ar pēdējā Eiropā esošā balsošanas iecirkņa slēgšanu, un šoreiz visilgāk strādājošais iecirknis atrodas Itālijā - tas tiks slēgts svētdien plkst. 24 pēc Latvijas laika jeb tieši pusnaktī uz pirmdienu, 10. jūniju, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, piedaloties preses konferencē par gaidāmajām EP vēlēšanām.

Jau ziņots, ka vēlētāju aktivitāte Latvijā esošajos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņos šajā gadā sasniegusi 37,76% liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.

Tas ir par 42 975 vēlētājiem vairāk nekā 2019.gada EP vēlēšanās, kad vēlētāju aktivitāte Latvijas iecirkņos bija 33,4%

Kopumā EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju, tostarp 1,362 miljoni vēlētāju Latvijā un 178 761 vēlētājs ārzemēs. Savukārt 2019.gadā kopējais balsstiesīgo skaits bija 1,415 miljoni, tostarp 1,411 miljoni vēlētāju Latvijā, kā arī 3235 vēlētāji ārzemēs.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (P) sociālajos tīklos skaidro, ka vairāk nekā 170 000 Latvijas pilsoņu ārzemēs, kas pieskaitīti balsstiesīgajiem, būtiski mazinājuši vēlēšanu aktivitātes rādītāju gan Rīgas vēlēšanu apgabalā, kam pieskaita ārzemju iecirkņus, gan Latvijā kopumā.

Vienlaikus 2019.gada EP vēlēšanās iedzīvotājiem balsošanai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs bija nepieciešams reģistrēties iepriekš.

Cepurītis akcentē, ka, lai arī ārvalstu iecirkņos nobalsojušo skaits pieaudzis, kā balsstiesīgi tajos pieņemti 179 761 pilsonis, un CVK datos tas radījis aktivitātes rādītāja samazinājumu šai grupai par 87,54 procentpunktiem.

CVK dati liecina, ka aktivitāte Rīgas iecirkņos, neieskaitot ārzemju iecirkņus, šajās EP vēlēšanās bija 36,96%, savukārt 2019.gadā šis rādītājs bija 39,15%.

Savukārt Rīgas vēlēšanu apgabalā, ieskaitot vēlēšanu iecirkņus ārzemēs, kur vēlētāju aktivitāte bijusi niecīga, kopējais Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju aktivitātes rādītājs šajā gadā bijis 26,7%.

Tikmēr Vidzemē vēlētāju aktivitāte 2024.gada vēlēšanās bija 44,44%, kas ir vairāk nekā 2019.gadā, kad nobalsoja 36,07% balsstiesīgo Vidzemes vēlētāju. Arī Latgalē vēlētāju aktivitāte pieaugusi līdz 24,9%, salīdzinājumā ar 2019.gadu, kad aktivitāte bija 23,57%.

Zemgalē šajā gadā nobalsojuši 38,04% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kamēr 2019.gadā šis rādītājs bija 29,55%. Savukārt Kurzemē kopumā nobalsojuši 38% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, bet 2019.gadā šis rādītājs bija 30,13%.

LETA jau ziņoja, ka CVK svētdienas pēcpusdienā precizētā informācija liecina, ka 2024.gada EP vēlēšanās ir nobalsojuši 521 219 vēlētāji jeb 33,82% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu