FOTO ⟩ Partiju pārstāvji komentē vēlētāju aktivitāti Latvijā

Foto: Partijas sagaida Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus

Kā ziņots, EP vēlēšanās nobalsojuši vismaz 520 465 vēlētāji jeb 33,77% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, liecina CVK apkopotie dati. Vēlētāju aktivitāte vēl nav apkopota daļā no ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem.

Jurēvics: Vēlētāju aktivitātes pieaugums EP vēlēšanās ir ļoti pozitīva ziņa

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) ļoti pozitīvi vērtē apstākli, ka šoreiz uz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir atnācis lielāks vēlētāju skaits nekā iepriekš, aģentūrai LETA sacīja JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.

Politiķis skaidroja, ka EP vēlēšanās 2019.gadā balsstiesīgo skaitā uzreiz netika rēķināti ārvalstīs dzīvojošie, savukārt šogad EP vēlēšanās viņi jau ir pieskaitīti. Tāpēc aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām būtu jārēķina 36%-37% apmērā, skaidroja Jurēvics.

Tas apliecina, ka īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā cilvēkiem Eiropas vērtības ir ļoti svarīgas, norādīja politiķis. JV ir pārliecināta, ka tās vēlētāji ļoti aktīvi devās uz vēlēšanām.

Kols: Visu ES dalībvalstu un iedzīvotāju prātos ir drošība un aizsardzība

Visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un iedzīvotāju prātos ir drošība un aizsardzība, aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāta kandidāts Rihards Kols (NA), komentējot vēlētāju aktivitāti EP vēlēšanās.

Politiķis vēlētāju aktivitātes pieaugumu saista ar drošību, jo ES galvenie jautājumi ir karš Ukrainā, enerģētiskā drošība, ekonomiskā drošība. Kols uzskata, ka 2022.gada 24.februāris, kad Krievija iebruka Ukrainā, nav nekur pazudis, tas ir viens no vadmotīviem arī šajās EP vēlēšanās.

Pēc Kola vārdiem, NA uzstādījums ir tāds, ka lēmumi jāpieņem vistuvāk iedzīvotājiem - no sākuma pašvaldības līmenī, tad parlamenta, valdības, nacionālā līmenī, un tikai tad Eiropas līmenī jāmēģina panākt kopīgu vienošanos.

Deputāts atzīmēja, ka vislielākā aktivitāte EP vēlēšanās Latvijā bija pirmajās vēlēšanās, bet ar katru nākamo reizi tā samazinās gan Latvijā, gan visā ES. Deputātam pagaidām grūti komentēt, kāda aktivitāte būs citās ES dalībvalstīs, taču Kols cer, ka nebūs lielāks kritums, jo tas iedotu "papildu degvielu tiem režīmiem, kas vēlas šķelt ES".

Ušakovs: Vēlētāju aktivitāte iezīmējusi ļoti lielu sabiedrības sašķeltību

Dati par vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās liecina par ļoti lielu sabiedrības sašķeltību pēc lingvistiskā principa, aģentūrai LETA sacīja partijas "Saskaņa" saraksta līderis vēlēšanās Nils Ušakovs.

Kopumā vēlētāju aktivitāte nav būtiski mainījusies, taču ļoti "bēdīga aktivitāte" vērojama Latgalē un Rīgā, sacīja Ušakovs, norādot, ka tam par iemeslu ir tieši lingvistiskais faktors.

Kā iemeslus Ušakovs minēja galvenokārt to, ka nenotika EP kandidātu publiskās debates krievu valodā, kā arī to, ka daudzus krievvalodīgos vēlētājus nemaz nesasniedza informācija par EP vēlēšanām 8.jūnijā.

Tāpat Ušakovs uzsvēra, ka arī divkāršā atšķirība aktivitātē starp, piemēram, Vidzemi, kur nobalsoja vairāk nekā 44%, un Latgali, kur balsoja 24%, liecina par ļoti bēdīgiem demokrātijas procesiem.

Ušakovs skaidroja, ka daudz apmeklējis pierobežas novadus, kur novērojis lielu atstumtības pakāpi un informētības trūkumu par procesiem valstī un Eiropā.

Tādēļ Ušakovs uzskata, ka nākamajos gados viens no galvenajiem viņa pienākumiem būs pēc iespējas vairāk krievu valodā komunicēt ar vēlētājiem par to, kas notiek EP un kā tas ietekmē Latviju. Vienlaikus Ušakovs pauda cerību, ka šajās vēlēšanās tiks pārvēlēts uz vēl vienu termiņu EP.

Pūce: "Latvijas attīstībai" EP vēlēšanās cer iegūt pat divu mandātus

Parlamentā nepārstāvētā partija "Latvijas attīstībai" (LA) Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās cer iegūt vismaz vienu mandātu, bet ir cerība iegūt arī otru, jo priekšvēlēšanu laikā atbalsts ir krietni pieaudzis, aģentūrai LETA sacīja LA līdzpriekšēdētājs Juris Pūce.

Viņš norādīja, ka EP vēlēšanu aktivitāte ir negaidīta, it īpaši dažos novados, kuros aktivitāte bija īpaši augsta. Tas liecinot par to, ka ir pieaugusi cilvēku apziņa par vēlēšanu nozīmi.

Politiķis piebilda, ka šoreiz augsto izmaksu dēļ Latvijā netika veikta nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll") un ka nākamajās vēlēšanās šī kļūda būtu jālabo.

Viņš uzsver, partija EP iestāsies par atbalstu Ukrainai, strādās ar Eiropas konkurētspēju, it īpaši, lai samazinātu no tehnoloģijas atpalicības no Ķīnas, kā arī domās par Eiropas attīstību kopumā, jo Eiropa ir Latvijas nākotne.

Komentējot zemo aktivitāti Latgalē, Pūce teica, ka tas varētu būt saistīts tieši ar iedzīvotāju etnisko sastāvu, jo pētījumi norāda, ka ģimenes, kuras ikdienā lieto latviešu valodu, velēšanās piedalās aktīvāk.

Acīmredzot Latvijas krievvalodīgie jūtas atsvešināti no vēlēšanu procesa, uzskata politiķis, papildinot, ka politiskās partijas šos cilvēkus uzrunā nepietiekami, bet tās partijas, kuras uzrunā, bieži vien piedāvā tādu politisko programmu, kura vēlētājam nav tuva, jo ne visi Latvijas krievvalodīgie ir Kremļa aģenti, bet gan cilvēki, kuri vēlas redzēt sevi Eiropā.

"Apvienotā saraksta" deputāti sarūgtināti par zemo aktivitāti EP vēlēšanās

Partiju apvienības "Apvienotais saraksts" (AS) deputāti ir sarūgtināti par zemo aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās laikā, kad iedzīvotājiem pastiprināti būtu jādomā par drošības jautājumiem.

AS saraksta līderis Reinis Pozņaks aģentūrai LETA sacīja, ka EP vēlēšanās bija cerējis uz lielāku iedzīvotāju aktivitāti.

"Man šķiet, ka šis bija tas laiks, kad mēs apzinājāmies, cik liela loma ir Eiropai, sevišķi kara laikā," uzsvēra politiķis, piebilstot, ka publiskajā telpā pēdējo trīs gadu laikā bieži izskanējuši pārmetumi par kūtro lēmumu pieņemšanas gaitu Eiropā, un šī bijusi iespēja to ietekmēt.

Taujāts par to, kādēļ iedzīvotāji vēlēšanās bijuši mazaktīvi, Pozņaks minēja, ka tam varētu būt vairāki iemesli - politisko spēku kampaņas varējušas būt aktīvākas, kā arī iedzīvotāju informētība par EP vēlēšanu norisi varēja būt lielāka.

Komentējot AS perspektīvu EP vēlēšanās, politiķis pauda pārliecību, ka AS pie mandātiem tiks, neminot to potenciālo skaitu. Vienlaikus viņš sacīja, ka EP kopumā cer redzēt tikai uz Latvijas nacionālajām interesēm orientētas partijas, iztiekot bez "Kremļa miera baložiem Eiropā".

Arī Raimonds Bergmanis aģentūrai LETA pauda sarūgtinājumu par zemo iedzīvotāju aktivitāti EP vēlēšanās.

"Zināmā mērā uz aktivitāti šajās vēlēšanās skatos ar vilšanās sajūtu, jo šis EP sasaukums rūpēsies par nākamā gada ES budžetu, un būs arī lielas pārmaiņas, kas saistītas ar drošības jautājumu risināšanu," uzsvēra politiķis.

Bergmanis sacīja, ka EP vēlēšanas Latvijai ir jo īpaši svarīgas tā iemesla dēļ, ka atrodamies tuvu kā Krievijai, tā arī Ukrainai. "Cilvēki kaut kā nenovērtē, ko nozīmē drošība," atzīmēja Bergmanis.

Krauze: Vēlētāju aktivitātes veicināšanai nākotnē būtu jāapvieno EP vēlēšanas ar pašvaldību vēlēšanām

Vēlētāju aktivitātes veicināšanai turpmākajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būtu nepieciešams tās apvienot ar kādām Latvijas mēroga vēlēšanām, piemēram, pašvaldību vēlēšanām, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) EP deputāta kandidāts Armands Krauze.

"Vēlētāju aktivitāte ir bijusi stipri par mazu," uzsvēra Krauze, piebilstot, ka pie šāda vēlētāju skaita EP varētu nonākt arī politiskie spēki, kas nestrādā saskaņā ar Latvijas nacionālajām interesēm.

Tāpat viņš uzsvēra, ka būtiski būtu veicināt sabiedrības izpratni par politikas veidošanos ārpus Latvijas un to, kā lēmumi EP ietekmē iedzīvotāju ikdienu valstī. Ja šāda izpratne sabiedrībā būtu lielāka, tad arī iedzīvotāji vēlēšanas apmeklētu aktīvāk, pieļāva Krauze.

Taujāts par ZZS gaidām attiecībā uz EP vēlēšanu iznākumu, Krauze sacīja, ka politiskais spēks cer iegūt vienu mandātu. Vienlaikus viņš arī pauda, ka ja partija pie mandāta netiks, tā joprojām būs virzījusies uz priekšu - īstenotas politiskās kampaņas, paužot ZZS vīziju, kā arī sabiedrība iepazīstināta ar jauniem politiķiem, piemēram, Hariju Rokpelni.

Staķis cerējis uz lielāku sabiedrības līdzdalību EP vēlēšanās

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidāts no "Progresīvo" saraksta Mārtiņš Staķis (P) cerējis uz lielāku sabiedrības līdzdalību vēlēšanās un ir pārsteigts, ka vēlētāju aktivitāte ir tikai nedaudz lielāka nekā divās iepriekšējās EP vēlēšanās.

Politiķis aģentūrai LETA neslēpa nožēlu, ka liela sabiedrības daļa nemaz nezina par EP vēlēšanām.

"Mēs katru dienu devāmies ielās, lai uzrunātu velētājus, un bieži vien cilvēki nezināja, ka Latvijā tuvākajās dienās notiks EP vēlēšanas," uzsvēr Staķis, papildinot, ka partija "Progresīvie", tāpat kā arī citas partijas, ir izvirzījuši mērķi iegūt divus mandātus EP vēlēšanās, bet būs priecīgi arī par vienu, jo partija beidzot tiks pārstāvēta Eiropas līmenī.

Viņš uzsvēra, ka līdz šim ir saņēmis lielu atbalstu sociālajos tīklos. Atbalsts esot bijis lielāks nekā iepriekš, kad Staķis kandidēja Latvijas līmeņa vēlēšanās.

Staķis norāda, ka Eiropai ir laiks saprast, ka aizsardzības jautājums pašlaik ir svarīgākais un Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna veto tiesības drošības jautājumos ir Eiropas lielākais drauds. Viņš uzskata, ka jaunajam EP sasaukumam būs jācīnās, lai šādas veto tiesības, vismaz drošības jautājumos, atņemtu.

Viņš uzskata, ka katram politiķim, kurš tiek ievēlēts EP, ir svarīgi palielināt savu ietekmi, un to var izdarīt, tikai aktīvi darbojoties savā politiskajā grupā.