:format(webp)/nginx/o/2024/06/07/16128242t1h838b.jpg)
Kazahstānas vicepremjers Seriks Žumangarins paziņojis, ka Kazahstāna ievēros pret Krieviju noteiktās Rietumvalstu sankcijas, jo "tas ir izdevīgi no ekonomiskā skatupunkta". Tāpat viņš norāda, ka sankciju politikas jautājumā Kazahstānai izdevies veiksmīgi noturēt savas pozīcijas, vēsta Krievijas neatkarīgais izdevums "The Moscow Times".
"Mums ir neliela ekonomika, un, protams, sankciju spiedienu mēs nevarētu izturēt. Tādēļ pastāvīgi uzturam dialogu, mums ir centri, kas tiešā veidā sadarbojas ar ASV un Eiropas Savienību," skaidroja Žumangarins.
2024. gada maija beigās kādas Krievijas automašīnu sastāvdaļu importa kompānijas pārstāvis "The Moscow Times" atklāja, ka Krievijas bizness Kazahstānā iedzīvojies jaunās problēmās, ko Maskavas puse izmantojusi kā tranzīta punktu maksājumiem ar Ķīnu un Ķīnas preču importam.
Pēc avota teiktā, vairākas Kazahstānas bankas pārtraukušas veikt naudas pārvedumus no Krievijas uz Ķīnu. Kā iemesls minēts fakts, ka Ķīnas lielākā banka "Bank of China" regulāri "noraida" Kazahstānas banku maksājumus par sankcionēto produkciju.
Turklāt aprīļa sākumā kazahu bankas masveidā sāka atteikties no Krievijas karšu "Mir" apkalpošanas. Sankcijām pievienojās arī lielākā kazahu banka "Halyk Bank", kas pilnībā pārtrauca pieņemt Krievijas kartes, tostarp naudas pārvedumus, maksājumus un skaidras naudas izņemšanu bankomātos. Tāpat Krievijas banku kartes atteikušās apkalpot arī citas Kazahstānas bankas.
2023. gada decembrī ASV prezidents Džo Baidens atļāva Finanšu ministrijai noteikt sankcijas pret ārvalstu bankām, ja tās palīdz veikt darījumus sankcionētajām Krievijas personām. Noteikumu pārkāpējiem draud pilnīga piekļuves zaudēšana ASV finanšu sistēmai.
Kazahstāna ir viens no galvenajiem Krievijas tirdzniecības partneriem bijušo Padomju Savienības valstu telpā. Tā ietilpst Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, kā arī Kolektīvās drošības līguma organizācijā.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)