Latvijā liela daļa iedzīvotāju otrajā pensiju līmenī iegulda vecumam nepiemērotos plānos, norāda asociācija

Atbilstoši asociācijas apkopotajiem datiem pagājušajā gadā labākos ienesīguma rezultātus uzrādīja aktīvie plāni, kas 100% iegulda dažādu uzņēmumu akcijās visā pasaulē.

Vienlaikus asociācijā norāda, ka atbilstoši Latvijas Bankas datiem 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo plānu dalībnieki, lai gan pēc vecuma struktūras šim īpatsvaram būtu jābūt 81%.

FNA valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka pensiju plānu pārvaldītājiem pērnais gads ir ļāvis atgūties no iepriekšējiem finanšu tirgus satracinājumiem, un strauji ir pieaudzis pensiju plānu ienesīgums gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Vislabāk klājas tiem pensiju plāniem, kuriem ir atļauts ieguldīt akciju tirgū līdz 100% līdzekļu. Taču arī tie pensiju plāni, kuriem akcijās atļauts ieguldīt līdz 75% vai attiecīgi 50% līdzekļu uzrāda augstu 12 mēnešu perioda atdeves rādītāju.

Bajāre informē, ka no 1.jūlija pensiju pārvaldītājiem būs iespēja sākt uzrunāt pensiju otrā līmeņa dalībniekus, ja viņu ieguldījumu stratēģija šobrīd neatbilst vecumam.

"Tas gan nenotiks vienā dienā vai mēnesī - lai tas būtu iespējams ir jāpielāgo informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumi, jo pašlaik valsts ir vienīgā, kas redz, kur cilvēks veido savu uzkrājumu, taču līdz tam paši iedzīvotāji ir aicināti izmantot iespēju un veikt apzinātu izvēli par savu uzkrājumu vecumdienām jau tagad," viņa min.

Izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas stāsies spēkā 1.jūlijā, paredz, ka pensiju otrā līmeņa līdzekļu pārvaldītājs turpmāk informēs dalībnieku par to, vai viņš ir izvēlējies vecumam, vajadzībām un ieskatiem atbilstošāko ieguldījumu plānu, saņemot personalizētu konsultāciju.

Vienlaikus 2023.gada nogalē teju 400 000 cilvēku veidoja uzkrājumu pensiju trešajā līmenī, kas ir par 8% vairāk nekā 2022.gadā. Arī pensiju trešā līmeņa plāni pērn uzrādīja augstus ienesīguma rezultātus, aktīvajiem plāniem sasniedzot no 11% līdz 18% ienesīguma, kamēr sabalansētie un konservatīvie plāni uzrādīja mērenāku - 6% līdz 8% ienesīgumu.

Bajāre uzsver, ka augstie ienesīguma rezultāti jau šobrīd pierāda pensiju pārvaldītāju interesi sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus, kas nodrošinātu klientiem pozitīvu uzkrājuma pieaugumu, kas pārsniedz inflāciju un tirgu kopumā. Tas, kam būtu jāmainās, būtu iespējai iedzīvotājiem izvēlēties, kad un kā izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu, lai mazinātu finanšu tirgus svārstību ietekmi.

"Attiecīgi, ja finanšu tirgi piedzīvo lejupslīdi, tad cilvēkiem ir iespēja izņemt pakāpeniski un turpināt krāt pensiju otrajā līmenī vēl, tikai piemēram - teiksim, trīs līdz piecus gadus, lai kompensētu negatīvās svārstības.

To apliecina arī nesenā pieredze ar ienesīguma kritumiem un kāpumiem. Taču šobrīd fokusā ir tikai regulējums, kas regulēs cenas un faktiski tuvosies konkurences ierobežojumiem. Uzlabojumiem ir jābūt abās frontēs - gan tādiem, kas veicina vēl labāku pensiju pārvaldītāju darbu, gan tādu, kas dod lielāku pievienoto vērtību visiem pensiju otrā līmeņa dalībniekiem," atzīmē Bajāre.