Ukrainas un Moldovas pievienošanos ES aicina uz priekšu virzīt 12 bloka dalībvalstis

"Mēs kopīgi aicinām Vispārējo lietu padomē vēlākais jūnijā pieņemt Ukrainas un Moldovas sarunu ietvarus, lai līdz 2024.gada jūnija beigām sasauktu starpvaldību konferences ar abām valstīm," teikts ar 5.jūniju datētajā vēstulē Beļģijai.

Beļģija, kas līdz jūnija beigām ir ES prezidentvalsts, pēdējās nedēļās centusies panākt lēmumu šajā jautājumā. Starpvaldību konference ar kandidātvalsti ir oficiāls pievienošanās sarunu sākums, bet pats pievienošanās process parasti ilgst gadiem.

"Ņemot vērā sasniegtos rezultātus un pašreizējos reformu centienus gan Ukrainā, gan Moldovā, par kuriem Komisija jau iepriekš ir ziņojusi, mēs uzskatām, ka tagad ir īstais laiks virzīties uz priekšu," vēstulē norādīja 12 ES dalībvalstu ministri.

Vēstuli parakstīja ministri no Čehijas, Zviedrijas, Igaunijas, Somijas, Portugāles, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Vācijas, Slovēnijas, Rumānijas un Slovākijas.

Šo 12 ES dalībvalstu vēstnieki pagājušajā nedēļā pauda cerību, ka jūnija pirmajā nedēļā izdosies vienoties par Ukrainas un Moldovas sarunu ietvariem, neraugoties iebildumiem no Ungārijas.

Lai gan dažām ES valstīm vēl būtu nepieciešama parlamenta piekrišana, gandrīz visas 27 dalībvalstis atbalstīja pirmo starpvaldību konferenču rīkošanu, ziņoja sarunām tuvu stāvoši avoti.

Tomēr Budapešta joprojām bloķē sarunu sākšanu ar Ukrainu un ir pieprasījusi papildu izmaiņas līguma projektā 11 divpusējo jautājumu dēļ, kas saistīti ar mazākumtautību tiesībām, tirdzniecību, korupcijas apkarošanu, lauksaimniecību, iekšējo tirgu un labām kaimiņattiecībām.

"Atspoguļojot 29.maija debašu (..) rezultātus, mēs pilnībā atbalstām jūsu centienus un esam gandarīti par panākto progresu," norādīja ministri. "Piekrītot šiem sarunu ietvariem un sasaucot starpvaldību konferences, mēs de facto un de jure sāksim pievienošanās sarunas ar abām valstīm," viņi piebilda.

Gaidāms, ka ES sūtņi piektdien vēlreiz izskatīs šo jautājumu, lai, iespējams, pieņemtu politisku lēmumu. ES amatpersonas sacīja, ka abas valstis varētu saņemt pozitīvu novērtējumu.

"Pievienošanās sarunu sākšana sniegtu papildu motivāciju gan Ukrainai, gan Moldovai," norādīts kopīgajā vēstulē. "Ņemot vērā smago situāciju Ukrainā un gaidāmās prezidenta vēlēšanas un ES referendumu Moldovā, tas uzlabotu morāli un veicinātu darbu pie reformām šajās valstīs," uzskata ministri.

Lai "turpinātu uzticamu paplašināšanās procesu, ES būtu jāsniedz taustāmas priekšrocības attiecīgo valstu iedzīvotājiem", norādīja ministri.

"To var panākt, pakāpeniski integrējot Ukrainu un Moldovu Eiropas Savienībā, pakāpeniski iesaistot atsevišķās ES politikas jomās un programmās pirms pilntiesīgas dalības ES," viņi uzsvēra.