Atslepenoti vairāki informatīvie ziņojumi par "Rail Baltica" projektu (4)

Ziņojumā norādīts, ka sākotnēji projekta Latvijas aktivitāšu izmaksas saskaņā ar ieguvumu-izmaksu pētījumu 2016.gada cenās un apjomā tika lēstas 1,92 miljardu eiro apmērā.

2022.gada sākumā Satiksmes ministrija norādīja, ka projekta cenas ir būtiski pieaugušas, tostarp projekta apjoma pieauguma izmaksas tika lēstas 501 miljona eiro apmēra, kā arī par 51% jeb 979 miljoniem eiro prognozēja darbaspēka un izejvielu izmaksu pieaugumu.

Tādējādi 2022.gada sākumā projekta Latvijas izmaksu aplēse 2021.gada cenās bija 3,4 miljardi eiro.

Tajā laikā ministrija norādīja, ka rezultātā projekta Latvijas aktivitāšu aptuvenais finanšu resursu deficīts 2021.-2027. daudzgadu budžeta ietvarā 2021.gada cenās varētu būt sasniedzis 1,6-1,7 miljardus eiro.

Savukārt informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā 2022.gada trešajā ceturksnī, norādīts, ka uz 2022.gada 30.septembri Latvija bija apguvusi 31% no visiem līdz šim piešķirtajiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem. Kopā CEF piešķīrums veidoja 392,239 miljonus eiro, no kuriem Latvija bija apguvusi 120,934 miljonus eiro jeb 31%.

Visos trīs informatīvajos ziņojumos par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā 2022.gadā, kuriem iepriekš bija statuss "Ierobežota pieejamība", aprakstīta projekta realizācijas gaita, projekta finansējuma gaita, nekustamo īpašumu atsavināšanas process, projekta pārvaldības jautājumi, "Rail Baltica" projekta progress Igaunijā un Lietuvā, kā arī Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz projektu.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas kopējās izmaksas "Rail Baltica" projektā pirms pieciem gadiem bija lēstas ap 1,9 miljardiem eiro, bet tagad izmaksu daļa pirmajā posmā ir vismaz trīskāršojusies, pirmdien, 3.jūnijā, pēc koalīcijas sanāksmes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Detalizētu informāciju par izmaksām sabiedrība uzzināšot tuvākajā laikā, kad tiks publiskota visa izmaksu analīze. Ja salīdzina kopējo investīciju apjomu aplēsi, kas bija pirms pieciem gadiem, kas bija apmēram 1,9 miljardi eiro Latvijai, tagad šī summa esot vismaz trīs reizes lielāka, norādīja ministrs. Briškens solīja, ka Satiksmes ministrija atslepenos daudzus iepriekš gatavotos dokumentus, lai sabiedrībai ir iespēja ar to iepazīties.

Briškens pauda, ka 11.jūnijā valdība varētu skatīt informatīvo ziņojumu, kas cita starpā iezīmē projekta pirmās fāzes ieviešanas scenāriju, kas esot arī svarīgs partneriem Eiropas Savienībā, lai izzīmētu ceļu, ko Latvija izvēlas.

"Mēs ļoti labi apzināmies izaicinājumus, kas ir saistīti ar finansējuma pieejamību vai daļēju nepieejamību", sacīja satiksmes ministrs, piebilstot, ka ziņojumā ir atzīmēti daži alternatīvi finansējuma avoti. Tāpat aktīvāk tikšot piesaistīta Finanšu ministrija.

Satiksmes ministrs ir pozitīvi noskaņots, ka "kopīgiem spēkiem" tiks atrast veids, kā nodrošināt finansējumu projekta pirmajai fāzei. Vienīgais Briškenu bažīgu radot tas, ka līdzšinējā pārvaldība bijusi "ļoti vāja", kas izpaudies dažādos līmeņos - gan ieviesējinstitūcijās, gan politiskā līmenī.

Pēc politiķa sacītā, šobrīd iezīmētie termiņi esot "ļoti, ļoti ambiciozi", tikai virzoties uz priekšu izlēmīgi, sameklējot finanšu risinājumus var pretendēt uz infrastruktūras izveidi laikā, nepieļaujot tālākus kavējumus.

Kā ziņots, "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

EDzL pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban Iecavas apkaimē turpinās atmežošanas darbi, bet būvdarbi varētu sākties vairāk uz vasaras otro pusi.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Foto: Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas spāru svētki

Foto: Daugavā uzsākta Rail Baltica pirmā tilta balsta izbūve