Divi biškopji saņems kompensāciju par lāču pastrādātajiem nedarbiem

Tāpat DAP pārstāvji atzīmēja, ka kopumā par lāču postījumiem bišu saimēs no biškopjiem saņemti trīs pieteikumi, bet trešajam pieteikumam kompensāciju neizmaksās.

Latvijas biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis pauda, ka lāču aktivitāte un postījumi bišu saimēm Vidzemes pusē pēdējos gados augusi. Viņš pauda, ka vienīgais reālais veids, kā biškopji var aizsargāt bišu saimes no lāču uzbrukumiem, ir elektriskā gana uzstādīšana. Ar elektrisko ganu var ierobežot dravu no visām pusēm un liegt lāčiem piekļuvi. Šādi elektriskie gani ir uzstādīti arī Igaunijā, Somijā, Kanādā un ASV, kur biškopji cīnās ar līdzīgām problēmām.

LBB valdes loceklis Valters Brusbārdis piebilda, ka, izmantojot Eiropas finansējumu, LBB palīdz biškopjiem uzstādīt elektriskos ganus. Viņš atzīmēja, ka elektriskie gani ne vienmēr palīdz, bet tas ir vienīgais mehānisms, kā stropus nosargāt pret lāču postījumiem.

Lāču apdraudējums Latvijā ir jauna problēma, kura patlaban ir reģionāla, bet ar laiku būs aktuāla arī visā Latvijā. Lāču populācija Latvijas teritorijā strauji pieaug un nostiprinās.

LBB reģistrēta 1994.gadā, un tā pārstāv 3253 lauksaimniekus. Biedrības mērķis ir pārstāvēt biedru intereses, veicināt biškopības nozares attīstību un stabilu izaugsmi Latvijā.