Jaunākām meitenēm trūkst zināšanu par menstruālo higiēnas preču dažādību un to lietojumu, secināts pilotprojektā

Maijā Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs īstenots pilotprojekts, kura laikā mēģināja apzināt skolām nepieciešamo higiēnas preču apjomu, kā arī saprast, kādas ir grūtības, ar kurām nāksies saskarties, nodrošinot šo preču pieejamību 11 līdz 19 gadus vecām meitenēm. Aizkraukles novadā pilotprojektā iesaistījušās 13 skolas, bet Balvu novadā - 12.

Ka aģentūrai LETA stāstīja Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte, pilotprojektā tika saņemti daudz pozitīvi signāli gan no skolām, kur nebija pieejamas higiēnas preces, gan arī no meitenēm, kurām iepriekš nācās iet lūgt tās kādam pieaugušajam.

Meitenes jutušās labāk, apmierinātākas, ka pašas var piekļūt higiēnas precēm pēc nepieciešamības.

Pilotprojektā konstatēts, ka skolās, kurās klašu grupas ir sadalītas pa stāviem, mazāko klašu grupās higiēnas preču patēriņš bija lielāks. Turklāt meitenes ar lielāku interesi esot pētījušas pieejamās higiēnas preces. Ielīte norādīja, ka tas apstiprināja iepriekš paredzēto, proti, ka deviņus līdz desmit gadus jaunām meitenēm nav zināšanu ne par higiēnas preču dažādību, ne arī par to pielietojumu vai fizioloģiskajiem procesiem.

"Kopumā skolas vēlētos, lai būtu ne tikai pieejamas higiēnas preces, bet arī, lai katrā iestādē notiktu vismaz viena ievadnodarbība par menstruālās higiēnas preču jautājumiem.

Internetā ir daudz informācijas, bet tā ne vienmēr atbild uz meiteņu jautājumiem, tāpēc dzīvs skolotāja, ginekologa vai ģimenes ārsta stāstījums palīdzētu saprast, kas ir būtiski," atzina Ielīte.

Patlaban pilotprojekta rīkotāji aprēķina, cik liels ir nepieciešamais līdzekļu apjoms higiēnas preču nodrošināšanai, lai iesniegtu praksē pamatotus datus Labklājības ministrijai (LM).

LETA jau rakstīja, ka kopumā 668 izglītības iestādēs mācās 77 785 meitenes vecumā no 11 līdz 19 gadiem. LM dati liecina, ka 2019.gadā vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces. Savukārt 2022.gadā Austrumlatvijā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 17% meiteņu ir kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ, iepriekš sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš norādīja, ka nereti meitenēm var būt sarežģīti precīzi paredzēt mēnešreižu sākumu. Turklāt skolnieces baidās publiski par tām runāt vai meklēt palīdzību, ja mēnešreizes sākušās neplānoti. Tā vietā meitenes izvēlas kavēt skolu, bet tas ierobežo viņu tiesības uz izglītību, dalību interešu pulciņos un pašizaugsmi.

"Ne jau Ministru kabinets pateiks, kurā vietā jāatrodas un cik liels higiēnas preču skaits jānodrošina. Tam ir domāts pilotprojekts, un tikai meitenes pašas var pateikt, kur ko labāk darīt. Šis ir arī jāskatās kā nākamā gada iniciatīvu, taču tas jādara horizontāli gan LM, gan Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī pašvaldību kā mācību iestāžu īpašnieku pusē, lai jautājumu varētu atrisināt. Saliekot galvas kopā, mēs varam kopā daudz ko izdarīt," uzsvēra Augulis.