AM plāno pārskatīt sankcijas par nereaģēšanu uz VAD pavēstēm

Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē, tostarp slēgtā daļā otrdien apsprieda VAD aktualitātes. Rakstiņš kā VAD izaicinājumus minēja kapacitāti ar instruktoriem, infrastruktūru, saziņas problēmas, jo daļai jauniešu nav izveidota e-adrese un, neraugoties uz Latvijā deklarēto dzīvesvietu, tie reāli dzīvo ārvalstīs.

Tāpat daļai jauniešu ir kredītsaistības, smags finansiālais stāvoklis, sava zemnieku saimniecība, slikta veselība.

Rakstiņš pēc apakškomisijas sēdes žurnālistiem atzina, ka šogad 23.janvārī pirmo reizi notika obligātā atlase, kurā pēc nejaušības principa izraudzīti jaunieši, kuri saņemtu pavēstes par veselības pārbaudēm. 83 jaunieši uz pavēstēm nereaģēja, attiecīgi viņu lietas nodotas Militārajai policijai, kurai būs jālemj par administratīvā soda piemērošanu. Ņemot vērā, ka viņi nebija atsaukušies uz pavēstēm, ministrijai nav zināmas viņu faktiskās dzīvesvietas, tomēr diezgan droši varot teikt, ka daļa no viņiem mitinās ārvalstīs.

Rakstiņš minēja, ka šie jaunieši no ministrijas redzesloka nekur nepazudīs, jo resors turpinās sūtīt pavēstes, lai panāktu to iesaistīšanu nākamajos iesaukumos. Vienlaikus problēma ir apzināta, ir sāktas iekšējās diskusijas par sankciju pārskatīšanu jeb palielināšanu. Rudenī ministrija nākšot klajā ar priekšlikumu par sistēmas pilnveidošanu. "Mērķis nav sodīt cilvēkus, bet motivēt izpildīt saistības," uzsvēra ierēdnis.

Rakstiņš gan vērsa uzmanību, ka pret jauniešiem parādās arvien vairāk netiešas sankcijas, piemēram, dažiem ārvalstīs strādājošajiem jauniešiem darba devējs pieprasa apliecinājumus, ka viņš nav piekritīgs obligātajam dienestam. Tāpat esot izskanējis, ka bankas apsverot iespēju nedot kredītus vai prasīt papildu nodrošinājumu tiem cilvēkiem, kuri nav izgājuši obligāto dienestu.

Rakstiņš arī informēja, ka ministrija rudenī nāks klajā ar priekšlikumiem veselības prasību pārskatīšanā potenciālajiem rekrūšiem. Šodien komisijā deputāti pauda nožēlu par to, ka daudzi jaunieši neatbilst nepieciešamajām veselības prasībām. Potenciālās izmaiņas plānots vērst tā, lai aizsardzības sistēma varētu tomēr izmantot jauniešus dienestam nekvalificējušos jauniešus, piemēram, iesaistot tos Zemessardzē.

Patlaban ir pieteikšanās uz ceturto VAD iesaukumu un, ja nesavāks atbilstošu skaitu, tad atkal nāksies rīkot atlasi pēc nejaušības principa. LETA jau vairākkārt citējusi aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) pausto, ka, visdrīzāk, nākamajos iesaukumos nāksies rīkot šāda veida atlasi.

Pēc apakškomisijas sēdes tās priekšsēdētājs Igors Rajevs žurnālistiem gan atzina, ka Rakstiņa minētie 83 jaunieši varbūt nemaz nezin, ka AM viņus plānoja iesaukt, tāpēc pirms sankciju piemērošanas ir jānoskaidro, vai viņi reāli saņēmuši pavēstes. Pēc tam attiecīgi varēs izdarīt secinājumus un izlemt par tālāko rīcību.

Vienlaikus VAD popularizēšana esot jāsāk ar pozitīvu attieksmi, jo pagājušajā nedēļā notika VAD pirmā iesaukuma izlaidums un daļa beidzēji pārgājuši profesionālajā dienestā.

Vaicāts, vai AM plānu par iesaucamo skaita palielināšanu ar katru gadu vispār ir reāli izpildīt, ņemot vērā jauniešu slikto veselību, viņu sasniedzamību un citas problēmas, Rajevs atbildēja, ka AM sākotnēji nospraustie plāni, ieviešot VAD, bija pārāk ambiciozi, taču vēlāk precizētais plāns ir daudz realitātei atbilstošāks. Nākamajos divos gados daudz būtiskāks jautājums būs nevis par rekrutējamo skaitu, bet par mācību un dzīvojamās infrastruktūras attīstību, kā arī armijas instruktoru spēju jauniešus apmācīt.

AM plāns paredz, ka 2025.gadā VAD tiktu iesaukti 1040 karavīri, 2026.gadā 1580, 2027.gadā 2 800, bet 2028.gadā 4 000 VAD karavīri.

VAD ir pakļauti pēc 2004.gada 1.janvāra dzimušie Latvijas pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ja pilsonis šajā brīdī vēl turpina iegūt vidējo izglītību, viņš ir pakļauts iesaukšanai viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas. VAD militārajam dienestam brīvprātīgi var pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam. Pilsonim, kurš savu domu,

apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu.

VAD tiek piedāvāti trīs veidi. 11 mēnešu dienests Nacionālo bruņoto spēku

regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Piecu gadu VAD dienests Zemessardzē, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā 7 kolektīvās apmācības dienas katru gadu. Piecu gadu rezerves virsnieka programma, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.

Pagājušā nedēļā notika VAD pirmā iesaukuma izlaidums.

Dienestu 2023.gada 1.jūlijā sāka 253 karavīri, no kuriem 245 pagājušajā nedēļā absolvēja. No tiem 109 jau ir parakstījuši profesionālā dienesta līgumu. VAD pirmajā iesaukumā visi pieteicās brīvprātīgi, un dienēja tikai puiši. Trešais VAD iesaukums arī sāksies Ādažos 2024.gada 19.jūlijā.