Narkotiskās vielas pamēģinājuši 27% 15-16 gadus vecu skolēnu. VM plāno jaunas profilakses aktivitātes

Noteikumi ļauj Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar VM par Eiropas Savienības fondu finansējumu īstenot vairākas aktivitātes atkarību profilakses jomā, īpaši par pierādījumos balstītām profilakses programmām un profilakses kvalitātes standartiem, lai varētu novērtēt pasākumu efektivitāti un ieguvumus.

Atkarību izraisošo vielu lietošana Latvijā ir izplatīta, sākot no agrīna pusaudžu vecuma. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vērojama narkotiku pamēģinājušo iedzīvotāju īpatsvara palielināšanās, savukārt neseno un pašreizējo lietotāju īpatsvars ir konstants.

Saskaņā ar 2020.gada datiem, 16,8% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem ir pamēģinājuši narkotiskās vielas, bet narkotikas jebkad pamēģinājušo respondentu īpatsvars vīriešu vidū ir 24,1%, kas ir augstāks īpatsvars nekā 2015.gadā (17,9%), savukārt sievietēm - 9,9% (5,1% 2015.gadā).

Kopumā vērojami augstāki lietošanas rādītāji jaunu iedzīvotāju vidū. Pētījums par atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumiem un tendencēm skolēnu vidū liecina, ka atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība skolēnu vidū ir augsta, proti, jebkuras narkotiskās vielas bija pamēģinājuši 27% 15-16 gadus vecu skolēnu.

Lai mazinātu atkarību izraisošo vielu lietošanu iedzīvotāju vidū, ir svarīgi veikt atbilstošas profilakses aktivitātes dažādām mērķa grupām, vidēm un lietošanas paradumiem, norāda VM.

Profilakses aktivitātes ir dažādas un ne vienmēr tās sniedz vēlamo rezultātu, tādēļ ir būtiski iegūt datus par to, vai īstenotās aktivitātes tiešām maina lietošanas paradumus.

Latvijā izvērtējumu skaits ir neliels, tomēr VM norāda, ka var adaptēt un pārņemt citās valstīs ieviestas programmas, par kurām ir gūti pierādījumi, ka tās ir efektīvas un pierādījumos balstītas.

VM arī vērš uzmanību, ka profilakse ir jāīsteno dažādos bērna attīstības vecuma posmos tam piemērotā veidā, piemēram, pirmsskolas vecumā svarīgākas būs intervences ģimenei, sākumskolai piemērotākās būs intervences gan izglītības iestādē, gan ģimenē, vecākos posmos intervences mērķa grupa būs cieši saistīta ar vidi, kas var ietvert gan vienaudžus, gan skolu, gan ģimeni.

Mazu bērnu un sākumskolas vecuma bērniem profilakses pasākumus ir jāpasniedz vecumam atbilstošā veidā, kas nozīmē, ka šī vecuma grupa nav jāinformē par atkarību izraisošām vielām, bet jāmazina riska faktori, kas vēlākos gados var veicināt vielu lietošanu, skaidro ministrijā.

VM min, ka ASV ir izstrādāta standartizēta programma "Labas uzvedības spēle", ko jau ir pārņēmušas vairākas Eiropas Savienības valstis.

Tā ir klasē balstīta uzvedības pārvaldības stratēģija sākumskolai, ko pedagogi izmanto līdztekus mācību programmai.

Spēlē iekļauj visu klasi, lai socializētu bērnus un samazinātu agresīvu, traucējošu uzvedību klasē, kas ir riska faktors pusaudžu un pieaugušo nelegālo narkotiku un alkohola lietošanai, smēķēšanai antisociālas uzvedības ietekmes gadījumā.

Pedagogs klasēs visus bērnus iedala komandās pēc dzimuma un sadala grupās: agresīva, traucējoša uzvedība un kautrīga, sociāli izolēta uzvedība. Tiek parādīti un pārskatīti skolēnu uzvedības pamatnoteikumi klasē.

Ministrija gan norāda, ka programmas ieviešanu ir jāsaskaņo ar programmas izstrādātāju un ir jāiegādājas licence, kas ietver programmas izstrādāju uzraudzību programmas plānošanai, uzsākšanai un īstenošanai.

Licences summa ir atkarīga no tā, cik liels skaits būs Latvijā apmācāmo programmas treneru un pedagogu, kas iesaistās programmā, jo licence tiek piešķirta personai.

Kopumā plānots, ka programmas pilotēšanas aktīvais periods būs trīs gadi. "Labas uzvedības spēle" mērķa grupas ir sākumskolas skolēni vecumā no sešiem līdz 11 gadiem.

Provizoriski programmas pilotēšanas laikā plānots sasniegt līdz 800 skolēnu, kas ir rekomendējamais skaits jeb aptuveni 10% no Latvijas sākumskolu skolēnu skaita izvērtējuma veikšanai.

Programmas pilotēšanā plānots iesaistīt arī tos pedagogus un izglītības iestādes, kas vēlēsies iesaistīties programmas ieviešanā.

Pēc programmas pilotēšanas noslēguma, visi pedagogi un treneri, kuri būs ieguvuši licenci, varēs turpināt programmas īstenošanu.

Turklāt, ja programma uzrādīs labus rezultātus, tiks organizēts atsevišķs dialogs ar ieinteresētajām pusēm - Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, VM - par programmas ieviešanas paplašināšanas iespējām, nosakot arī atbildīgo iestādi programmas īstenošanā.

Ieviešot šo standartizēto programmu, VM sagaida vairākus ieguvumus - tā kalpo kā profilakses programma sākumskolas vecuma bērniem, lai mazinātu riska faktorus, kas vēlāk var veicināt atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanas uzsākšanu, kā arī praktiskā ieviešana spēcinās iesaistīto pušu izpratni par pierādījumos balstītām programmām un to, kādus elementus vai standartus šādas programmas ietver.

Plānota arī pierādījumos balstītas profilakses popularizēšana, apmācot speciālistus pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izstrādātas Eiropas profilakses programmas (EUPC).

Plānots apmācīt ap 100 speciālistus dažādos Latvijas reģionos no dažādām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Apmācību kurss plānots speciālistiem, kuri lemj par profilakses aktivitātēm un kuri tās plāno.

Tāpat tiks veikts pētījums par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses aktivitātēm Latvijā un profilakses standartu izmantošanu, kura ietvaros tiks noskaidrota situācija gan pirms, gan pēc projekta aktivitāšu īstenošanas.

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 522 000 eiro, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums - 443 700 eiro un valsts budžeta finansējums - 78 300 eiro.

Plānotie pasākumi atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rīcības virzienam "Psiholoģiskā un emocionālā labklājība" un Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam.

Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Profilakse vērsta uz iedzīvotāju veselības saglabāšanu un uzlabošanu, slimību risku mazināšanu, kā arī darbspēju saglabāšanu, pagarinot veselīgo mūža ilgumu un nākotnē atslogojot ārstniecības iestāžu darbu.