Eiropā pieaug bažas par Krievijas "deguna bāšanu" EP vēlēšanās

Krievija jau sen iesaistās nelikumīgās darbībās, izmantojot dezinformācijas kampaņas un viltus ziņu vietnes, ziņu aģentūrai DPA norādīja Berlīnē bāzētā Monitoringa, analīzes un stratēģijas centra (CeMAS) pētniece Lea Frīvirta. Viņa prognozē, ka vēlēšanas, kas norisināsies no ceturtdienas līdz svētdienai, kļūs par šādu uzbrukumu mērķi. Tipiski piemēri ir partiju un politiķu diskreditēšana un centieni apšaubīt vēlēšanu procesa leģitimitāti.

Krievijas propaganda veido pastāvīgu fona troksni, bet vēlēšanas dod iespēju saasināt politisko atmosfēru Eiropā, uzskata CeMAS pētniece. Ziņas un komentāri par Krievijas iebrukumu Ukrainā ir visredzamākais piemērs. Eiropas Ārējās darbības dienesta (EEAS) darba grupa "East StratCom Task Force" (ESCTF) ziņo, ka dezinformācija par Ukrainu sastāda 40% no gadījumiem, kas reģistrēti tās datubāzē.

Piemēram, martā sociālajos tīklos tika izplatīts video, kurā bija redzams tanks ar zilu karogu, kas atgādina Eiropas Savienības (ES) karogu. Video tika apgalvots, ka tanks atrodas Krievijā netālu no robežas ar Ukrainu. Patiesībā karogs uz tanka piederēja krievu vienībai, kas cīnās Ukrainas pusē. Šādu videoklipu avotu ne vienmēr iespējams noteikt.

ESCTF analītiķi uzskata, ka dezinformācijas kampaņa, kas koncentrēta uz karu, tiek īstenota ar mērķis mazināt ES atbalstu Ukrainai.

Taču Krievija neaprobežojas ar dezinformāciju, un Kremlis tiek turēts aizdomās arī par kiberuzbrukumiem nozīmīgām datubāzēm. Kiberuzbrukumu mērķis varētu būt datu iegūšana vai kritiskās infrastruktūras un komunikācijas graušana, uzskata Frīvirta.

Vācijas politiskās partijas, loģistikas uzņēmumi, gaisa telpa un IT nozare pēdējā laikā ir piedzīvojusi hakeru uzbrukumus, un Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka norādījusi, ka vainīgi, visticamāk, ir Krievijas sponsorēti hakeri. Vācija kiberuzbrukumus piedēvē Krievijas militārā izlūkdienesta vienībai APT28, kas pazīstama arī ar nosaukumu "Fancy Bear".

Kiberuzbrukumos cietušas valsts iestādes virknē ES dalībvalstu, tai skaitā Polijā, Lietuvā, Slovākijā un Zviedrijā, atklāja avoti ES.

Skaļš Krievijas iejaukšanās piemērs ir Prāgā bāzētā platforma "Voice of Europe", caur kuru, kā tiek uzskatīts, tika izplatīta Krievijas propaganda un veikti maksājumi ES politiķiem. Platforma nesen intervēja Vācijas labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) politiķus, no kuriem vienu Čehijas laikraksts apsūdzēja naudas saņemšanā no Krievijas. Politiķis to noliedzis.

ES maija beigās piemēroja sankcijas "Voice of Europe" par "sistemātisku starptautisku kampaņu, kas vērsta uz mediju manipulācijām un faktu sagrozīšanu, lai destabilizētu Ukrainu, ES un tās dalībvalstis".

Frīvirta brīdina, ka EP velēšanām var sekot mēģinājumi apšaubīt to rezultātu leģitimitāti ar mērķi radīt ilgtermiņa problēmas.