Igaunija paziņo, ka pie Narvas upes daudzviet trūkst robežkontroles sistēmas

Piecas jaunas stacijas varētu tikt pabeigtas līdz gada beigām, un trīs gadu laikā ar radariem tiks pārklāta visa robeža.

Policija norāda, ka izmaksas tiek lēstas 14 miljonu eiro apmērā, īstenošana ļaus robežsargiem redzēt visu, kas notiek uz upes, tostarp bezpilota lidaparātu kustību pierobežas teritorijās.

"Patlaban patiešām ir neliels līdzekļu trūkums, īpaši attiecībā uz monitoringa iekārtām, taču mēs aktīvi un nepārtraukti strādājam kopā ar ministriju, lai piesaistītu ārējo finansējumu iekārtu iegādei," sacīja amatpersonas.

Jau ziņots, ka Krievijas robežsardze maija beigās noņēmusi 24 bojas, ko Igaunija izvietoja Narvas upē ūdens ceļa iezīmēšanai.

Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta Austrumu prefektūras Robežas un migrācijas kontroles dienesta vadītājs Ēriks Purgels stāstīja, ka ik pavasari Igaunijas un Krievijas robežsargi Narvas upē izvieto bojas ūdens ceļu iezīmēšanai.

Kā klāstīja Purgels, pagaidu kontrollīnija ir pastāvīgi iezīmēta gar sauszemes robežu, taču upes gultne laika gaitā mainās, tāpēc katru pavasari tiek pārskatīts ūdens ceļa marķējums.

Pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ūdens ceļi Narvas upē tika marķēti lielā mērā abpusēji vienojoties, tomēr kopš pagājušā gada Krievija nepiekrīt Igaunijas pozīcijai boju izvietošanā.

Amatpersona sacīja, ka bojas vasaras sezonai Igaunija nolēma izvietot, balstoties uz 2022.gada vienošanos, jo tas ir nepieciešams, lai ūdens satiksmē novērstu kļūdas un makšķernieki un atpūtnieki ar laivām nejauši nenonāktu Krievijas ūdeņos.

Šogad Krievija ir paziņojusi, ka nepiekrīt apmēram puses no plānoto 250 boju atrašanās vietai. Igaunija izvieto gaismas bojas savos teritoriālajos ūdeņos atbilstoši Valsts robežu likumam un vietās, par kurām abu valstu robežsardzes dienesti vienojās 2022.gadā. Pirmās 50 bojas Igaunija Narvas upē izvietoja 13.maijā.