Apkopojums ⟩ Ministriem izmaksātais atalgojums pērn audzis par desmitiem tūkstošu eiro (2)

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, 2022.gadā ministriem kopumā atalgojumā tika izmaksāti 1 192 428 eiro, bet 2023.gadā - 1 519 849 eiro, kopējai izmaksātajai summai gada laikā pieaugot par 27,5%.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Ministru kabineta (MK) locekļiem mēnešalgu nosaka, par pamatu ņemot bāzes mēnešalgu un tai piemērojot koeficientu. Bāzes mēnešalgas aprēķini savukārt pamatā balstās uz vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tā tiek pārrēķināta reizi gadā.

2022.gadā bāzes alga bija 1058 eiro, ministru algu aprēķināšanai tai piemēroja koeficientu 4,68, attiecīgi ministru nominālā mēnešalga 2022.gadā bija 4952 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministru prezidenta algas aprēķināšanai piemēroja koeficientu 4,93, attiecīgi premjerministra nominālā mēnešalga 2022.gadā bija 5216 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt 2023.gadā bāzes alga bija pieaugusi līdz 1137 eiro, turklāt ministriem tai piemēroja lielāku koeficientu - 6,2, tādējādi ministru nominālā mēnešalga bija 7052 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt Ministru prezidentam piemēroja koeficientu 7, tādējādi premjerministra mēnešalga bija 7962 eiro. Kā liecina politiķu iesniegtās deklarācijas, ministriem faktiski izmaksātais atalgojums gan bijis lielāks, jo izmaksātās atlīdzības ietekmē ne tikai likumā noteiktā darba samaksa, bet arī atvaļinājumi, sociālās garantijas u.c. faktori.

Šogad ministru nominālā mēnešalga ir sasniegusi 7475 eiro, bet nākamgad paredzēts, ka tā būs 7924 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Piemēram, 2022.gadā veselības ministra amatu ieņēma Daniels Pavļuts ("Par") un Līga Meņģelsone. Viņi šajā gadā par konkrētajā postenī nostrādāto laiku saņēma attiecīgi 82 314 eiro un 3473 eiro jeb kopā 85 787 eiro. Salīdzinoši 2023.gadā, kad veselības ministri bija Meņģelsone un Hosams Abu Meri (JV), viņi par ministra pienākumu veikšanu saņēma attiecīgi 83 106 eiro un 30 419 eiro jeb kopā 113 525 eiro. Līdz ar to kopējais par veselības ministra pienākumu veikšanu samaksātais atalgojums gada laikā pieaudzis par nepilniem 28 000 eiro.

Kultūras ministra amatu 2022.gadā ieņēma Nauris Puntulis (NA) un atalgojumā saņēma 80 971 eiro. 2023.gadā kultūras ministri bija Puntulis un Agnese Logina (P). Viņi par ministra pienākumu veikšanu saņēma attiecīgi 79 514 eiro un 29 656 eiro, kas summā ir 109 171 eiro. Tādējādi kopējais par kultūras ministra pienākumu veikšanu samaksātais atalgojums gada laikā pieaudzis par nedaudz vairāk kā 28 000 eiro.

Tieslietu ministra amatu 2022.gadā ieņēma Jānis Bordāns (JKP) un pavisam īsu brīdi decembrī arī Inese Lībiņa-Egnere (JV). Šie politiķi atalgojumos togad saņēma attiecīgi 87 866 eiro un 3473 eiro jeb kopā 91 340 eiro. Pērn šo amatu ieņēma tikai Lībiņa-Egnere, atalgojumā saņemot 112 798 eiro. Kopējais faktiski izmaksātais atalgojums par tieslietu ministra amata pienākumu veikšanu gada laikā pieaudzis par aptuveni 21 500 eiro.

Labklājības ministra amatu 2022.gadā ieņēma Gatis Eglītis (JKP) un tagadējā premjere Evika Siliņa (JV), katrs saņemot attiecīgi 84 311 eiro un 3473 eiro jeb summā 87 785 eiro. Pērn labklājības ministra amatu ieņēma Siliņa un Uldis Augulis (ZZS). Viņi par ministra pienākumu veikšanu saņēma attiecīgi 75 478 eiro un 30 939 eiro jeb kopā 106 417 eiro, tādējādi gada laikā kopējais šajā postenī faktiski izmaksātais atalgojums pieaudzis par nepilniem 19 000 eiro.

Finanšu ministra amatu 2022.gadā ieņēma Jānis Reirs (JV) un Arvils Ašeradens (JV), katrs saņemot attiecīgi 80 291 eiro un 4063 eiro jeb kopā 84 354 eiro. Nākamajā gadā finanšu ministrs visu gadu bija Ašeradens, kuram atbilstoši deklarācijai izmaksātais atalgojums sasniedza 108 545 eiro, tātad finanšu ministra pozīcijā izmaksātais atalgojums gada laikā pieaudzis par aptuveni 24 000 eiro.

Savukārt zemkopības ministra amatu 2022.gadā ieņēma Kaspars Gerhards (NA) un Didzis Šmits (AS). Viņi par pienākumu veikšanu saņēma attiecīgi 84 508 eiro un 3473 eiro jeb kopā 90 981 eiro. 2023.gadā šo posteni ieņēma Šmits un Armands Krauze (ZZS), atalgojumā saņemot attiecīgi 78 014 eiro un 29 336 eiro jeb kopā 107 350 eiro. Kopumā gada laikā zemkopības ministra pozīcijā izmaksātā atlīdzība ir augusi par aptuveni 16 000 eiro.

Ārlietu ministra pienākumus 2022.gadā veica pašreizējais Valsts prezidents, tobrīd vēl "Jaunās vienotības" politiķis Edgars Rinkēvičs, kurš algā togad saņēma 88 570 eiro. 2023.gadā amatu ieņēma Rinkēvičs un Krišjānis Kariņš (JV). Viņi deklarācijās norādījuši, ka atalgojumos saņēmuši attiecīgi 59 085 eiro un 30 728 eiro jeb kopā 89 814 eiro, tādējādi kopējā šajā ministra pozīcijā izmaksātā summa nav būtiski mainījusies, taču 2023.gadā pāris mēnešus valdība strādāja bez ārlietu ministra - Rinkēvičs bija ievēlēts par Valsts prezidentu, bet viņa sekotājs ilgāku laiku netika virzīts, ārlietu ministra pienākumus pildot tā brīža premjeram Kariņam.

Savukārt izglītības un zinātnes ministra pozīcijā izmaksātā atalgojuma pieaugums bijis daudz lielāks nekā vidēji. 2022.gadā šo amatu ieņēma Anita Muižniece (JKP) un Anda Čakša (JV), algās saņemot attiecīgi 63 051 eiro un 3473 eiro jeb kopā 66 525 eiro. 2023.gadā amatu ieņēma tikai Čakša, un atalgojumā par ministres pienākumu veikšanu saņēma 111 843 eiro, tātad šajā ministra pozīcijā izmaksātā atalgojuma apmērs gada laikā audzis par vairāk nekā 45 000 eiro.

Ministru prezidenta amatā 2022.gadā bija Krišjānis Kariņš (JV), kuram togad par šo pienākumu veikšanu samaksāti 91 490 eiro. 2023.gadā pēc prezidenta vēlēšanām valdošā koalīcija sabruka un premjera amatā Kariņu nomainīja Siliņa. Amatpersonu deklarācijas rāda, ka viņi par premjera pienākumu veikšanu togad saņēmuši attiecīgi 86 634 eiro un 33 463 eiro jeb kopā 120 097 eiro. Premjera postenī izmaksātais atalgojums tādējādi gada laikā pieaudzis par aptuveni 28 500 eiro.

Valsts kancelejā norāda, ka atšķirības atalgojumos skaidrojams ar to, ka ministri viens otru aizvieto komandējumu vai slimošanas laikā, par ko attiecīgi saņem piemaksas.

Kopš 2022.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā jeb tika ieviesta "atlīdzības reforma", valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem pakāpeniski tiek palielināta atlīdzība, lai, pēc izmaiņu autoru vārdiem, tā tuvinātos 80% no samaksas par līdzvērtīgu darbu privātajā sektorā. Pēdējo gadu dati liecina, ka atlīdzības valsts sektorā aug būtiski straujāk nekā privātajā, piemēram, šī gada sākumā algu pieaugums sabiedriskajā sektorā bija par 16,9%, bet privātajā - par 8,9%.

Valsts kancelejas mājaslapā klāstīts - tā kā valsts pārvaldes iestādēm ir dažādas specializācijas, atšķirīgs administrējamais finansējums, darbinieku skaits un funkcijas, objektīva salīdzinājuma iegūšanai ar privāto sektoru tiek analizēti arī dažādi uzņēmumi. Gan nelieli uzņēmumi, kuros strādā mazāk par 50 darbiniekiem, gan lieli uzņēmumi ar vairāk nekā 500 nodarbināto. Līdzīgi arī apgrozījums šiem uzņēmumiem svārstās no mazāk par 5 miljoniem eiro gadā līdz vairāk nekā 100 miljoniem eiro gadā.