VIDEO ⟩ Prokrievisko svētku rīkotāji Latvijā saņem naudu no Krievijas un vietējiem politiķiem (1)

Latgales autonomijas ideju 2012. gadā aktīvi sāka virzīt Vladimirs Lindermans, viņš šim mērķim pat dibināja partiju. Jau pēc kara sākuma Ukrainas austrumos parādījās arī nosaukums "Latgales tautas republika" un karogs ar uzrakstu krievu valodā.

Par to ierosināja kriminālprocesu, bet noilguma dēļ tas izbeigts. Tolaik bija arī mēģinājums veidot šīs idejas virzīšanai veltītu mājas lapu. To vēlējās darīt Jevgeņija un Jeļenas Osipovu un Ilariona Girsa biedrība no Liepājas.

Latgalē šīs idejas plašu rezonansi nav izraisījušas un tagad izskan tikai no atsevišķiem cilvēkiem, piemēram, anonīma konta platformā "Telegram".

"Chayka Latviski" žurnāliste Anna Luīze Ruskule: "Ja mēs salīdzinām ar kara sākumu, šobrīd mēģinājumi atdalīties no valsts un veidot šos separātisma grupējumus, ir mazāk, vismaz publiski kaut kādos kanālos, arī Facebook. Taču tie nav pazuduši.

Šis Latgales Tautas Republikas naratīvs, manuprāt, - es pat nezinu, no kurienes tas ir nācis, bet, jā Daugavpilī tas tiek kultivēts. Un cilvēki tādā veidā tiek ietekmēti.

Varbūt mēs tiešām negribam būt Latvijā tik ļoti, kā mēs gribam būt Daugavpilī vai savā Latgalē." 

Formāli Latvijas sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju kopš 2022. gada februāra ir ierobežota. Taču uz šīm valstīm turpina kursēt pasažieru autobusi un uzņēmumi turpina importēt un eksportēt.

Savukārt nevalstiskās organizācijas un politiķi palīdz agresorvalstīm uzturēt ilūziju, ka kopš kara sākumu nekas nav mainījies.

Par Maskavas propagandas kanālu regulāriem viesiem kļuvuši vairāki Latviju pametuši politiķi. Pagājušā gada rudenī Baltkrievu TV demonstrēja interviju ar Ilgartu Zeibertu, kas it kā Latvijas Republikāniskās veterānu biedrības un Baltijas ģeogrāfijas biedrības vārdā nodeva dāvanu - Atmiņu grāmatu.

Šeit, Vecrīgā, reģistrēto biedrību pārstāvis vēl pērn Baltkrievijā medijiem stāstīja, ka Latvija iznīcinot otrajā pasaulē kritušo karavīru kapus. Viņš gan aizmirsa pieminēt, ka viņa biedrība ar tiesas lēmumu likvidēta.

Pirms pusgada, 1. decembrī, Krievijas pierobežas pilsētā Pleskavā norisinājies pasākums, ko vietējie mediji sauca par starptautisku draudzības forumu.

Publiskotās fotogrāfijas gan liecina par pieticīgāku mērogu. Pasākums ir starptautisks, jo tajā piedalījušies viesi no Baltkrievijas, Ķīnas un Latvijas.

Pie sarunu galda redzams daugavpilietis Dmitrijs Ribņikovs.

Viņš 2022. gada Saeimas vēlēšanās kandidēja no Latvijas Krievu savienības saraksta, kas tagad, Eiropas parlamenta vēlēšanās pārsaukta par Centra partiju.

Kā Ribņikovs norādījis Centrālajai vēlēšanu komisijai, viņa pamatdarbavieta bija Daugavpils mēra pirmā vietnieka palīgs. Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka Ribņikovs ir arī Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļas valdē.

Biedrības Daugavpils nodaļa atrodas vienās telpās ar Krievu savienības biroju, Antihitlerisko koalīciju, krievu skolu aizstāvju štābu.

Izkārtnes liecina, ka te arī organizē braucienus uz Krieviju un noformē dokumentus Krievijas pilsoņiem. Durvis gan izrādās slēgtas, bet Ribņikovu satiekam blakus durvīs.

Ribiņikovs raidījumam norāda: "Man vairs nav nekādas saistības."

Viņš jau sen esot aizbraucis prom.

"Jā, es uz citu pilsētu pārcēlos."

NP: Labi, tad jūs Daugavpils domē vairs nestrādājat?

"Es tur vairs nestrādāju pusotru gadu."

NP: Jūs pats aizgājāt vai tas bija tā brauciena dēļ?

"Es sataisījos mainīt dzīvi un aizgāju."

NP: Bet tas bija tā brauciena dēļ?

"Nē, tā vienkārši sanāca."

Gan Daugavpils domē, gan Krievu kopienas nodaļā Ribņikova priekšnieks bijis cits politiķis no tās pašas partijas – Aleksejs Vasiļjevs.

Lai arī Ribņikovs vairs ar viņu kopā nestrādā, spriežot pēc sociālo tīklu fotogrāfijām, abi kopā vēl pirms gada 9. maijā Daugavpilī lika ziedus pie mūžīgās uguns instalācijas. Par šo objektu atbildīga tā pati organizācija – Krievu kopienas Daugavpils nodaļa.

Intervijai vai sarunai pa telefonu Vasiļjevam nebija laika. Rakstiskās atbildēs viņš apgalvo, ka jau divus gadus nav biedrības vadītājs un nezina, ko tagad dara Ribņikovs.

Viņš apgalvo, ka biedrība nekādos pasākumos Krievijā vai Baltkrievijā nepiedalās. Uzņēmuma reģistra dati, gan liecina, ka abi - gan Vasiļjevs, gan Ribņikovs - joprojām ir organizācijas valdē. Uz to Daugavpils domes pirmais vicemērs norāda, ka informāciju reģistrā labos.

Biedrības ienākumi bija nelieli, dažus simtus eiro ik pa laikam atvēlēja Daugavpils dome. Bet 2020. gadā 43 tūkstošu eiro ziedojumu pārskaitīja Maskavas mērijas paspārnē esošs centrs, tad 2021. gadā tā saņēma 41 tūkstoša eiro ziedojumu no Maskavā reģistrētas biedrības "АНО СОДРУЖЕСТВО ТРИУМФ".

Šī pati organizācija Krievijas medijos minēta kā aktīvs ziedotājs okupētajā Ukrainas reģionā Luhanskā. Pēc kara sākuma biedrība turpina saņemt līdzīgas summas, bet tagad norāda, ka tās ir biedru naudas.

Atbalstu no Daugavpils domes saņēmis arī Afganistānas kara veterānu sadraudzības centrs "Pereval". Tas reģistrēts 2015. gadā, un pašvaldība naudu organizācijai devusi veterānu kapu apkopšanai. Pārējie ziedojumi bijuši no centra biedriem un labvēļiem, piemēram, Latvijas krievu savienības politiķa Miroslava Mitrofanova.

Biedrība iepriekš rīkojusi pasākumus veterāniem, "Saskaņas" politiķa Ivana Ribakova vēl pirms 2022. gada publicētās bildēs no tiem redzams Latvijas karogs, bet arī padomju militārā simbolika. 2021. gadā par godu 9. maijam biedrība pat iedziedājusi dziesmu un tai nofilmējusi videoklipu.

Tās biedri nav publiski aktīvi, taču atrodamas viņu intervijas Krievijas medijos par krievvalodīgo tiesību apspiešanu Latvijā. Pagājušā gada vasarā Baltkrievijā, Novopolockā, "Pereval" biedri kāpa uz skatuves militārā festivālā.

Daugavpils domes priekšsēdētājs Elksiņš norāda: "Mūsu rīcībā nav šāda veida informācijas par viņu darbību, par to, ar ko ciņi nodarbojas vai nenodarbojas, turklāt tas nav pašvaldību uzdevums un funkcija viņus kontrolēt.

Ir atbilstošas iestādes un dienesti, kuri likumā noteiktā kārtībā uzrauga viņu darbību.

Pamatā finansējumu sabiedriskajām organizācijām mēs piešķiram konkursa kārtībā, ņemot vērā konkrētu pieteikumu izvērtējumu attiecībā uz projektiem un mērķiem, kurus organizācija piesaka."

Pēc festivāla Baltkrievijā dome organizācijai naudu vairs nav piešķīrusi.

Biedrības "Pereval" līderim Vasīlijam Krupeņičam, kurš Daugavpilī pazīstams ar iesauku Čigāns, bijušas nepatikšanas ar likumsargiem saistībā ar aizdomām par kontrabandu, gan Latvijā, gan pār Ukrainas–Polijas robežu.

Saskaņā ar ukraiņu mediju rakstīto 2017. gadā viņš pretojies policijai, arī par to pret viņu ierosināta krimināllieta. Pirms gada, 9. maijā, par provokācijām viņš aizturēts arī Daugavpilī.

Afgāņu veterānu Daugavpils sadraudzības centra "Pereval" vadītājs Vasilijs Krupeņičs: 

"Kāds [sarunas] mērķis?"

NP: Tas tomēr nav draugs - Krievija un Baltkrievija.

"Kam?"

NP: Latvijai.

"Es jums parādīšu – šis ir Latvijas draugs?"

Krupeņičs uz jautājumu par biedrības braucienu uz Baltkrieviju neatbild, bet pretī demonstrē skopi ģērbtu vīrieti, kas it kā fotografēts Jūrmalā.

"Man kā reiz šis uztrauc, jūs nē?"

NP: Lukašenko jums palīdzēs?

"Lukašenko viņam *** nogriezīs.

Jūs zināt, ka es karoju karā."

NP: Protams…

"[Sieva] Bērni, mazbērni karos, ja vajadzēs."

NP: Kurā pusē?

"Kā kurā… Tagad – Minskas vienošanās, kas bija to iniciators?

Krievija aizstāvas no Eiropas Savienības un, ja precīzi, no marionešu vadītājiem amerikāņiem un angļiem."

Īsajā sarunā izskan gan propagandās tēzes par amerikāņu biolaboratorijām Ukrainā, gan latviešiem, kas aizmirsuši nacistu okupācijas noziegumus. Taču drīz Krupeņiča ģimenes un draugu viesmīlība ir izsmelta un uz jautājumiem viņi vairs negrib atbildēt.

Pēc Afganistānas kara veterānu centra brauciena uz militāro festivālu Valsts drošības dienests ar tā dalībniekiem esot veicis preventīva rakstura pārrunas.

Viņi brīdināti, ka par kara noziegumu attaisnošanu un publisku slavināšanu draud kriminālatbildība. Gan "Pereval", gan Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļa jau ilgstoši atrodas likumsargu uzmanības lokā, apstiprina Valsts drošības dienests.

Ruskule komentē: "Es domāju, ka tas noteikti ir apzināts mēģinājums veicināt tieši krievvalodīgo pilsoņu Latvijā attālināšanos no valstiskās identitātes, no uzticēšanās valdībai un valsts pastāvēšanai kā tādai.

Te pat nav stāsts par tiem, kuri ir aizbraukuši uz Krieviju - mums 9. maijā bija ļoti plašs šo politiķu, kuri pārstāv krievvalodīgo intereses, piemēram, Tatjana Ždanoka bija ieradusies, [Aleksejs] Rosļikovs.

Elksniņa kungs ļoti labi apzinās savu elektorātu, viņš arī apzinās to, ka, ja viņš stūrēs savu elektorātu valstiskā virzienā, tur būs liels atbirums."

Šogad martā Valsts kancelejas pasūtīts un Kantar veikts socioloģiskais pētījums liecina, ka Latgalē ir mazāk to cilvēku, kas atbalsta ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju.

Taču jautājumā par karu ceturtā daļa aptaujāto Latgalē uzskata, ka Ukrainai būtu jāatsakās no Krievijas okupētajām teritorijām.

Tikpat liela iedzīvotāju daļa tā uzskata arī Zemgalē. Tikai desmitā daļa Latgales iedzīvotāju uzticas Krievijas mediju informācijai par karu Ukrainā.

VIDEO: Raidījuma "Nekā Personīga" sižets