VIDEO ⟩ Kāpēc vietējie jahtu īpašnieki neburā ar Latvijas karogu? (6)

Burāt gribētāju kļūst arvien vairāk, un peldlīdzekļu iegādei viņi ir iecienījuši Skandināvijas valstis – Norvēģiju un Zviedriju, kur jahtas un kuteri ir gan lētāki, gan ir plašāka to izvēle. Tomēr ar nopirkšanu vien nepietiek, lai šī jahta būtu oficiāli piereģistrējama Latvijā.

"Tas, ko prasa Latvijas Jūras administrācijas kuģu reģistrs, ir izsekojamība – faktiski no jahtas pārdošanas brīža līdz tam, kad es kā jahtas īpašnieks esmu to iegādājies. Visai šai īpašumu tiesību ķēdei jābūt izsekojamai, un tas lielākajā daļā gadījumu ir praktiski neiespējami," raidījumam "4.studija" stāsta jahtas īpašnieks Alberts Ziemelis.

Alberts savu jahtu pircis Dānijā un tagad, izejot garus dokumentu kārtošanas ceļus, piereģistrējis to Latvijā. Viņš atklāja, ka bieži vien dokuments, kas apliecina jahtas iegādi, ir abu pušu paraksti uz rūtiņu lapas.

Alberts raidījumam norādīja, ka Latvijā, reģistrējot vieglo automašīnu, reģistrācijas maksa nav atkarīga no tās vērtības vai izmēra, taču, lai piereģistrētu jahtu auto vērtībā, jāšķiras no 800 eiro. Īpašniekam tiek izsniegti divi dokumenti – reģistrācijas apliecība un īpašuma apliecība. Katrs dokuments maksā 85 eiro, taču reģistrācijas apliecība ik pēc pieciem gadiem jāatjauno un atkal jāsamaksā 85 eiro. Bez tam pirms reģistrācijas jāveic kuģa pārbaude, kas izmaksā papildus vēl 210 eiro.

Raidījums veikts salīdzinājums – tādas pašas jahtas reģistrēšana Zviedrijā izmaksātu ap 130 eiro, Latvijā – 1095 eiro jeb astoņas reizes dārgāk.

Turpinājums "4.studijas" sižetā: