VIDEO ⟩ Ārlietu ministre NATO sanāksmē pārrunā sadarbību ar Kanādu un aizstāv Ukrainas tiesības

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, iepazīšanās tikšanās laikā ministres pārrunāja divpusējās sadarbības un drošības jautājumus, kā arī visaptverošu atbalstu Ukrainai pret Krievijas pilna mēroga agresiju.

Braže pateicās Kanādai par tās ieguldījumu Latvijas drošībā un aizsardzībā, tai vadot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā. Ministre uzsvēra Latvijas gatavību turpināt sniegt atbalstu palielinātai sabiedroto spēku klātbūtnei Latvijā.

Pārrunājot divpusējās attiecības, abas ārlietu ministres bija vienisprātis, ka Latvija un Kanāda ir tuvi un līdzīgi domājoši partneri, kurus saista ciešas un draudzīgas attiecības.

Braže paudusi, ka nevienu sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā nav pašsaprotama, tādēļ Latvijas ārlietu ministre augstu novērtē un pateicas Kanādas ārlietu ministrei par līdzšinējo sadarbību un Kanādas apņēmību arī turpmāk būt Latvijas un visa reģiona drošības garantam.

Latvijas ārlietu ministre pauda gandarījumu par Kanādas parlamentā šogad 21.maijā nodibināto Kanādas - Latvijas parlamentu sadarbības grupu, kā arī ielūdza Žolī apmeklēt Latviju, lai piedalītos Baltijas - Kanādas formāta ārlietu ministru sanāksmē.

Ārlietu ministres pārrunāja arī sadarbību starptautiskā atbalsta konsolidēšanai Ukrainai, tajā skaitā Ukrainas Miera iniciatīvai, kā arī gatavošanos Miera samitam, kas notiks Šveicē 15.jūnijā un 16.jūnijā. Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, kā arī norādīja uz Latvijas līdz šim sniegto plašo palīdzību Ukrainai.

"Augstu novērtēju Kanādas ievērojamo politisko, militāro, humāno un finansiālo atbalstu Ukrainai - īpaši jāizceļ Kanādas iesaiste jautājumā par karagūstekņu, nelikumīgi aizturēto civiliedzīvotāju un deportēto personu, tostarp bērnu, atbrīvošanu, kā arī Kanādas loma Starptautiskajā valstu koalīcijā Ukrainas deportēto bērnu atgriešanai," uzsvēra Braže.

Ārlietu ministres apsprieda arī ekonomiskās sadarbības potenciālu augsto tehnoloģiju, atjaunojamās enerģijas un militārās industrijas jomā. Braže pauda gandarījumu par 2024.gada janvārī sākto Latvijas un Kanādas ekonomiskās politikas dialogu - par sadarbības jomām un aktuālajiem ekonomiskās politikas jautājumiem.

Tikmēr ministru prezidente Evika Siliņa (JV) tikšanās laikā ar Kanādas kontingenta komandieri, pulkvedi Vinsu Kirsteinu un Kanādas vēstnieku Latvijā Braienu Svorku piektdien pauda, ka Latvija augstu novērtē Kanādas militāro klātbūtni Latvijā, kuru plānots palielināt līdz brigādes līmenim.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā, Siliņa tikšanās laikā uzsvēra, ka Latvijā Kanādas karavīri un komandieri strādājuši ar visaugstāko atbildības sajūtu un 2017.gadā izveidotā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa darbojusies ļoti veiksmīgi.

"Sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā pieaugs - tā ir Latvijas drošības politikas prioritāte," sacīja Siliņa, piebilstot, ka gandarījumu sagādā arī no Kanādas karavīriem dzirdēās labās atsauksmes par Latvijā gūto pieredzi.

Tāpat viņa minēja, ka Latvija turpina attīstīt savu infrastruktūru gan Ādažos, gan īstenojot Sēlijas militārā poligona projektu, kopējām investīcijām aizsardzībā šogad sasniedzot 3% no IKP.

Valsts kancelejā norāda, ka patlaban NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā ir 1400 karavīru, no kuriem 900 pārstāv Kanādu.

Braže ceturtdien un piektdien piedalās NATO ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā, Čehijā, lai gatavotos alianses 75 gadu jubilejas samitam.

Viens no ministru centrālajiem tematiem ir Ukrainas tiesības izmantot Rietumu ieročus uzbrukumos Krievijas teritorijās. 

ASV lēmušas dot atļauju Ukrainai izmantot savus ieročus uzbrumos daļai Krievijas, la  aizsargātu Harkivu, kas atrodas ļoti tuvu Krievijas robežai.

"Tas ir ļoti nozīmīgs [solis]. Jo mēs redzam, ka Harkivas reģionā it īpaši Krievija apšaudi veic no savas teritorijas," stāsta Braže.

VIDEO: Raidījuma "TV3 Ziņas" sižets