Grevcovu apsūdz par Krievijas noziegumu attaisnošanu un nacionālā naida izraisīšanu (10)

Saskaņā ar apsūdzību Grevcova dažādās sociālo mediju platformās ievietoja informāciju, kuras saturs tika apzināti un mērķtiecīgi veidots un vērsts uz Krievijas īstenoto kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci un mieru Ukrainā publisku attaisnošanu un noliegšanu. Grevcovas paustie izteikumi kļuva pieejami lielam skaitam cilvēku, tai skaitā interneta lietotājiem ar neierobežotu tālāku tiražēšanas iespēju.

Grevcova ilgstoši veidoja un izplatīja iepriekš minēto saturu laikā, kad šāda veida izteikumiem bija sevišķi sensitīvs politisks konteksts un tam tika pievērsta plaša sabiedrības uzmanība.

Grevcovas veidotajā saturā tika konstatēti provocējoši izteikumi par karadarbību Ukrainā, paužot negatīvu attieksmi pret Ukrainu un ukraiņiem, kā arī tiešs atbalsts un attaisnojums Krievijas īstenotajai karadarbībai Ukrainā.

Apsūdzētā savu vainu noziedzīgajos nodarījumos neatzīst.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jau vēstīts, ka izmeklēšanu pirms lietas nodošanas prokuratūrā veica Valsts drošības dienests (VDD). Kriminālprocesu pret Grevcovu VDD sāka saistībā ar videokoplietošanas platformā "TikTok" toreizējās deputātes publicētu videouzrunu, kurā Grevcova apšaubīja Latvijas Okupācijas muzejā izvietotās un gida paustās informācijas atbilstību patiesībai.

Izmeklēšanā dienests sociālās tīklošanās vietnēs konstatēja arī citas personas publicētas videouzrunas, kas satur Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Grevcovas publicētajos videomateriālos VDD konstatēja Krievijas īstenoto kara noziegumu Ukrainā attaisnošanu.

Pērna gada janvāra beigās VDD noslēdza pārbaudi saistībā ar toreizējās partijas "Stabilitātei" pārstāves Grevcovas publiskajiem izteikumiem Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējuma laikā, pieņemot lēmumu sākt kriminālprocesu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotās Latvijas okupācijas iespējamu rupju noniecināšanu.

Grevcovas "TikTok" kontā tika ievietots un vēlāk izdzēsts video vēstījums krievu valodā, kurā politiķe klāstīja, ka atnākusi uz "tā saucamo Okupācijas muzeju". Grevcova video apgalvoja, ka muzejā "nesakrīt fakti" un ka gids stāstot "paralēlo, izdomāto vēsturi".

"Kas tas par muzeju un tieši kāpēc, kādu mērķu labad tas ir radīts? (..) Apskatījām visus eksponātus, un sapratām - re, kā mūs muļķo, kā mūs muļķo," video tika paudusi Grevcova, kura muzejā redzēto dēvēja par "īstu propagandu".

Tāpat Grevcova kādā no saviem video "TikTok" apgalvojusi, ka Ukrainā notiek pilsoņu karš, pilsoņu karš pēc visām normām un kanoniem, kad ukraiņu tauta cīnās pret Ukrainas armiju.

"Tas ir viss ko es zinu. Tā, ka nevajag te spekulēt un stāstīt man, ka Krievija kādam uzbrūk. Es zinu, kas notiek, es redzu, kā ukraiņi cīnās pret savējiem, bet pēc visām normām tas ir pilsoņu karš," tika spriedelējusi Grevcova.

Šis video bija publicēts pirms Grevcovas 2023.gada 22.janvārī publicētās video uzrunas par Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējumu.

Iepriekš Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā līdzšinējā 14.Saeimas deputāte Grevcova bija apsūdzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Līdz ar to stājās spēka Rīgas pilsētas tiesas spriedums, ar kuru Grevcova atzīta par vainīgu un sodīta ar sabiedrisko darbu 160 stundu apmērā, un tādējādi deputāte šogad februārī zaudēja arī vietu Saeimā.

Eksdeputāte no "Apvienības jaunlatvieši" saraksta ir pieteikta kā otrais numurs vasarā paredzētajām Eiroparlamenta vēlēšanām.