Vēsturnieks skaidro, kāpēc Krievijas ģenerāļi krīt kā rudens lapas

Viņš norāda, ka vienlaikus Krievijā arī šķietami notiek cīņa par varu starp Krievijas Federālo drošības dienestu un armiju.

Vēsturnieks skaidro: "Alternatīva versija ir tāda, ka notiek korupcijas apkarošana, bet, tā kā visa Putina sistēma balstās uz koruptīvām attiecībām, iespēja, ka tās apkarošana šobrīd ir tik spēcīga un nopietna, ir jāatmet.

Lai karš būtu efektīvāks, Krievijā tagad tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai cilvēki augstos amatos papildus zagšanai darītu arī vēl kaut ko noderīgu."

Mēneša laikā no Aizsardzības ministra posteņa tika atstādināts Sergeju Šoigu un aizturēti pieci Aizsardzības ministrijas darbinieki.

Jau ziņots, ka politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts norādījis, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina lēmums izvirzīt aizsardzības ministra amatam Andreju Belousovu parāda, ka Krievija ir gatava straujākiem tempiem pārkārtot valsts ekonomiku uz kara sliedēm, uz militārās ekonomikas pusi.

Taujāts, kāpēc Putinam bija vajadzīga amatu pārdale, kur, piemēram, līdzšinējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu iecelts par Drošības padomes sekretāru, bet jaunais aizsardzības ministrs būs Belousovs, Daukšts sacīja, ka patlaban ir grūti atbildēt, kāpēc režīma līderim tas ir vajadzīgs un ko viņš domā, jo "ar trakajiem tikai pa labam".

Politologa ieskatā, tas ir signāls gan Ukrainai, gan arī pārējai pasaulei, ka pie varas nāk cilvēks - Belousovs, kurš ir absolūti pārliecināts, ka Krievijai apkārt ir tikai un vienīgi ienaidnieki. Pēc Daukšta paustā, Belousovs ir pārliecināts, ka valsts "stāv pāri visam". Viņš nav korporāciju piekritējs, bet gan valstiskuma.

"Krievu valodā to sauc par "gosudarstvenik". Tas pat nav tulkojams. Belousovs savā ziņā ir diktatora Benito Musolīni sekotājs. Tāpēc uz šo situāciju ir jāskatās ļoti uzmanīgi. Iespējams, jāpiekrīt tiem, kuri domā, ka Krievija gatavojas ilgstoši, saspringti, ekonomiski sarežģīti turpināt savu uzbrūkošo stratēģiju, nepakļaujoties nekādām sankcijām," sacīja Daukšts.

Viņš akcentēja, ka tās ir samērā sliktas ziņas Ukrainai un visai pasaulei, kas cerēja, ka izdosies Krieviju, ja ne nomierināt, tad vismaz atrast kaut kādu "modus vivendi" ar Krieviju. Daukšta ieskatā šie amatu pārkārtojumi var radīt nepareizus secinājumus, tomēr pirmie iespaidi liek runāt par to, ka Krievija grib turpināt šo karu, neskatoties uz upuriem un ekonomiskajām problēmām. Turklāt pie varas esošie cenšas pārvērst Krieviju par kaut kādu jaunu civilizāciju, vai viņu iedomās esošu kaut kādu jaunu valsti.

Jautāts, vai Krievijas ekonomikas nolikšana uz kara sliedēm var nozīmēt, ka karš Ukrainā varētu ilgt vairākus gadus, gadu desmitus, politologs pieļāva, ka kaut kādam lūzuma punktam jāpienāk, kas varētu piespiest Krieviju nomierināties, pieņemt kaut kādus mērus, lai saspringto situāciju atslābinātu.

"Diemžēl Krievijas tauta ir kļuvusi totāli naidīgi noskaņota pret apkārtējo pasauli. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, jo runa nav tikai par eliti, bet plašām masām, kurām televizors ir daudz svarīgāks nekā ledusskapis," secināja Daukšts.