Zilaļģu sērga Baltijas jūrā: 2018. gadā novērots pamatīgs "virpulis", kas radījis draudus

Lielais "virpulis", kura diametrs platākajā vietā ir aptuveni 25 kilometri, parādījās Somu līcī, Baltijas jūras atzarā starp Somiju, Igauniju un Krieviju.

To galvenokārt veidoja sīkas fotosintezējošas jūras baktērijas, ko sauc par cianobaktērijām, kā arī aļģes. Parasti jūras straumes paceļ aļģes uz augšu, radot satriecošu skatu. Tomēr tik perfekti veidotu "virpuli" var redzēt reti.

Šajā jūras reģionā aļģes dabiski parādās katru vasaru. Tomēr pēdējās desmitgadēs aļģu ziedēšana ir strauji palielinājusies, jo ūdenī ir nonākušas papildu barības vielas, ko rada cilvēku darbība, piemēram, lauksaimniecības notekūdeņi.

Lai gan aļģu ziedēšana var būt vizuāli pārsteidzoša, tā var būt arī ļoti postoša. Kad aļģes uzkrājas pie ūdens virsmas, tās uz laiku samazina skābekļa daudzumu ūdenī un var ietekmēt tuvumā dzīvojošo jūras radību dzīvību.

Zinātnieki bieži dēvē šādas zonas, kurās trūkst skābekļa, par "mirušajām zonām". Kad aļģes kļūst lielākas, palielinās arī to radītās "mirušās zonas".

Kad šis attēls tika uzņemts 2018. gadā, mirusī zona Somu līcī aizņēma aptuveni 70 000 kvadrātkilometru.

Mirušās zonas kļūst ne tikai arvien lielākas, bet arī arvien nāvējošākas. Cilvēka veicināto  klimata pārmaiņu izraisītā jūras virsmas temperatūras paaugstināšanās nozīmē, ka okeānu augšdaļā vairs nav tik daudz skābekļa kā agrāk, tāpēc skābekļa līmenis var samazināties līdz bīstamam.

Zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās - tā saucamā ziedēšana -, jo daļa zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas un, atmirstot ūdenī, var izdalīt toksīnus. Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas, kā arī acu un gļotādas kairinājumu.

Zilaļģu masveida savairošanos var atpazīt pēc ūdens netīri zilganzaļās krāsas, plēves uz ūdens un izskalojumiem krastā.